Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.
Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.
"Nepieciešama laba medicīnas infrastruktūra, lai spētu piesaistīt ārvalstu pacientus. Tādēļ svarīgi uzturēt ieceri par speciālās ekonomiskās zonas statusu Jūrmalai, kurā attīstīt arī valsts medicīnas pakalpojumus. Tad tā būtu iespēja arī ārstiem, kuri pašlaik dodas prom. Viņi varētu doties prom no Rīgas, bet uz Jūrmalu, nevis Rietumiem," uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
Jautājums Jūrmalā diskutēts arī uzņēmēju starpā – ir priekšlikumi par nulles likmes piemērošanu pievienotās vērtības nodoklim no oktobra līdz aprīlim viesu izmitināšanas uzņēmumiem, sanatorijām un ārstniecības iestādēm. Savukārt uzņēmumiem, kas nodrošina ar rekreāciju saistītos pakalpojums (piemēram, ūdens atrakciju parks, sporta zāles) piemērotu samazināto PVN likmi 10% apmērā. Tāpat uzņēmēji rosina kūrortpilsētā samazināt akcīzes nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.
"Arābi man vaicā par to. Viņi labprāt brauktu pie mums operēties, un viņi parasti brauc visa ģimene kopā. Bet arābu ģimenes ir lielas – ap 20 cilvēku, nerēķinot apsardzi un apkalpotājus. Viņiem vajag veselas mājas, kur dzīvot, tāpat pārliecinošu piedāvājumu, ar ko piepildīt laiku pārējiem ģimenes locekļiem, kamēr, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sasirgušajam ģimenes loceklim veic operāciju. Pēc dažām dienām, ko viņš būtu pavadījis labā palātā slimnīcā Rīgā, viņš varētu turpināt rehabilitāciju Jūrmalā kopā ar ģimeni," uzskata Ērglis.
Visu rakstu Medicīnas pakalpojumu eksports gaida izrāvienu lasiet pirmdienas, 12.oktobra, laikrakstā Dienas Bizness.