Valsts prezidents izteica atbalstu satiksmes ministra izklāstītajiem plāniem autoceļu sakārtošanas jomā, kur tiek piedāvāti divi iespējamie risinājumi.
Pirmais paredz, ka jau nākamgad no valsts budžeta ceļu nozarei būtu nepieciešami 30 miljoni latu, kas primāri nodrošinātu, ka ceļu stāvoklis nepasliktinātos un pakāpeniski līdz 2020.gadam uzlabotos. Šajā variantā no akcīzes nodokļa ceļiem būtu nepieciešami 20% ar ikgadēju pieaugumu par 10%.
Otrs variants paredz daudz straujāku ceļu kvalitātes uzlabošanos, no budžeta prasot 150 miljonus latu jau nākamgad ar nosacījumu, ka šī nauda tiek aizdota no Valsts Kases un uz uzturēšanas rēķina atgriezta budžetam pakāpeniski. Šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju tiekot noskaidrotas aizņemšanās iespējas. Šo variantu aktīvi atbalsta arī ceļinieku nozares pārstāvji.
Valsts prezidents rosināja satiksmes ministru aktīvi iesaistīties arī citu iespējamo finansējuma piesaistīšanas modeļu meklēšanā, vienlaikus norādot, ka ceļu uzturēšanas un labošanas kvalitāte šobrīd nereti ir ļoti zemā kvalitātē. Par to atbildība būtu jāuzņemas arī ģenerāluzņēmējiem, kuri piesaista apakšuzņēmējus, bet par gala kvalitāti atbildēt nevēlas. Abas puses bija vienisprātis, ka ar bedrīšu lāpīšanu vien ceļu uzturēšanas jautājums netiks atrisināts. "Ja šogad vien 7 miljoni aizies bedrītēm, tad tā faktiski ir zemē nomesta nauda, jo nākamgad atkal būs jaunas bedrītes un tā bezgalīgā aritmētiskā progresijā," piebilda A.Matīss.