Dati liecina, ka imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās vairāk nekā divas reizes jeb par 42,7 miljoniem latu, un tās īpatsvars Latvijas importā bija vairs tikai 5,2% (aprīlī 10,6%). Vislielākais kritums bija dzelzs un tērauda importam – par 5,2 milj. latu jeb 58,8%. Sezonālo apstākļu dēļ minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās par 33,7 milj. latu jeb 66,1% (tai skaitā dabas gāzei par 31,9 milj. latu jeb 73,5%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar šā gada aprīli: satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 4,5 milj. latu jeb 20,8%; tekstila un tekstilizstrādājumu eksports pieauga par 1,9 milj. latu jeb 7,5%; parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 13,5 milj. latu jeb 18,4%; mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 6,3 milj. latu jeb 6,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā maijā, salīdzinot ar š.g. aprīli: akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumu imports pieauga par 0,3 milj. latu jeb 2,7%; minerālproduktu imports samazinājās par 26,2 milj. latu jeb 20,5%; ķīmiskās rūpniecības ražojumu imports samazinājās par 12,7 milj. latu jeb 16,8% un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu imports samazinājās par 12,3 milj. latu jeb 8,9%.
Maijā nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa – 72,2% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 16,4%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,9%), Krievija (11,9%), Vācija (8,0%) un Zviedrija (6,0%).
Nozīmīgākā Latvijas importa daļa – 81,8% bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 9,1%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (20,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%), Polija (10,0%), Igaunija (9,6%) un Krievija (5,2%).
Gan eksportā, gan importā elektroierīču un elektroiekārtu straujo palielināšanos maijā salīdzinājumā ar pērnā gada maiju visvairāk ietekmēja tirdzniecība ar mobilajiem telefoniem. To eksporta pieaugums bija 9,8 milj. latu jeb 2,8 reizes un importa – 9,4 milj. latu jeb 2,3 reizes.
Savukārt dzelzs un tērauda eksports un imports būtiski samazinājās, sarūkot dzelzs un neleģētā tērauda stieņu eksportam par 22,5 milj. latu jeb par 82,3% un dzelzs atkritumu un lūžņu importam par 16,7 milj. latu jeb par 82,7%.