Par to nobalsoja pieci komisijas deputāti, bet pret bija viens ‒ komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs).
Ierosinājumu noskaidrot deputātu vārdus, kuri piedalījušies šajā parakstu vākšanā, bija izteicis Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Raivis Dzintars, kurš to paskaidrojis ar to, ka tautas kalps ar piedalīšanos šajā parakstu vākšanā ir pārkāpis Saeimas deputāta zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā deputāts apņemas "būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", savukārt deputātu Ētikas kodeksā noteikts, ka deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.
Orlovs savu nostāju pret vēršanos CVK, lūdzot noskaidrot deputātus, kuri vēl, izņemot Nikolaju Kabanovu, piedalījušies šajā parakstu vākšanā, pamatoja ar to, ka tas būtu nebijis precedents. Viņš atsaucās uz Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa teikto, ka komisijai nav jānodarbojas ar izmeklēšanu, bet ar iesniegumu izskatīšanu.
Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) sacīja, ka komisija nedrīkst rīkoties selektīvi attiecībā uz iespējamiem deputāta zvēresta pārkāpējiem ‒ ja Kabanovs ir sodīts, tad arī citi deputāti, kuri, iespējams, piedalījušies parakstu vākšanā par krievu valodu, nedrīkst palikt nesodīti. Līdz ar to vēršanās CVK, lūdzot ziņot par visiem deputātiem, kuri piedalījušies parakstu vākšanā un līdz ar to pārkāpuši deputāta zvērestu, ir tikai loģiska.
Jau vēstīts, ka komisija iepriekš nolēma Kabanovam piemērot maksimālo sodu saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpumu, piedaloties parakstu vākšanā par referenduma ierosināšanu krievu valodai kā otrajai valsts valodai. Par pieņemto sodu paziņoja Saeimas sēdē un komisijas lēmumu otrdien publicēja oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un prezidents Andris Bērziņš, reaģējot uz šo gadījumu, norādījuši, ka Saeimas rokās ir mainīt juridisko bāzi, lai par deputāta zvēresta laušanu būtu reālas konsekvences.
Pēc šā gadījuma portālā manabalss.lv vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku parakstījuši iniciatīvu atņemt mandātu parlamentārietim, kas pārkāpis deputāta svinīgo solījumu jeb zvērestu. Šādam deputātam ierosināts liegt turpmāk kandidēt uz Saeimu, kā arī ieņemt amatus valsts pārvaldē un pašvaldībās.
Novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu, taču CVK vēl pārbauda saņemtos parakstus.
Likumprojektu iesniegs Saeimā, jo to atbalstīs vismaz viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu neatkarīgi no tā, vai Saeima atbalstīs referenduma rīkošanu, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana.