Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, Loginovu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza sodīt ar 120 minimālo mēnešalgu jeb 444 000 eiro naudas sodu, kā arī noteikt aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz trim gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Pečakam prokurors lūdza piespriest 90 minimālo mēnešalgu jeb 333 000 eiro naudas sodu, kā arī noteikt liegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.
Lietā tika pasludināts pārtraukums līdz nākamā gada 4.janvārim, kad lietas dalībnieki varēs izteikt replikas, kā arī apsūdzētajiem tiks dotas tiesības uz pēdējo vārdu.
Kā ziņots, šī krimināllieta ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Iepriekš prokurors lietā pieteica kaitējuma kompensāciju izmaksāto prēmiju apmērā un par ziedojumu veikšanu - vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā no Loginova un vairāk nekā 378 000 eiro apmērā no Pečaka. Abi apsūdzētie nepiekrita šādam pieteikumam un tā pievienošanai, kā arī kompensāciju jautājumam pēc būtības. Apsūdzēto aizstāvji uzsvēra, ka, lai arī pieteikums ir īss, ir jārisina dažādi juridiski jautājumi, piemēram, kam par labu būtu piedzenama kompensācija no Loginova un Pečaka, lūdzot apsūdzības uzturētāju precizēt pieteikumu. Tiesa pieteikumu tomēr pieņēma.
Prokurors, nolasot apsūdzību, skaidroja, ka Loginovs veica prettiesiskus ziedojumus, kā arī izdeva prettiesiskus rīkojumus par prēmiju izmaksu. Tādas pašas darbības tiek inkriminētas arī Pečakam. Valsts apsūdzības uzturētāji, pretēji apsūdzēto apgalvotajam, neuzskata, ka šīs darbības varētu tikt traktētas kā darījumi.
Pēc apsūdzības nolasīšanas Loginovs norādīja, ka savu vainu neatzīst, kā arī neatzīst kompensācijas pieteikumu. Arī viņa vietnieks Pečaks vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzina, tādu pašu viedokli Pečaks pauda arī par kompensācijām.
Kā ziņots, vēl iepriekš Rīgas brīvostas valdes sēdē kārtējo reizi spriests, vai ostu vajadzētu atzīt par cietušo Loginova lietā, un valde vienbalsīgi vienojusies ar šo lēmumu nesteigties, jo pastāvot pārāk daudz neskaidrību, piemēram, nav pierādīts, ka brīvosta Loginova iespējamo pārkāpumu dēļ cietusi zaudējumus un cik lielā apmērā.
Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.
Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.
Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums.
Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā.
Izmeklēšanas gaitā arī gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar Brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.
Augustā tapa zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem. Aizdomās turēto pašlaik nav.