Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris
Lai vēl spēcīgāk lobētu Latvijas intereses Briselē un Strasbūrā, vajadzīga vēl lielāka uzņēmība un vēl gudrāka situācijas izpratne

Lobēšana. Neizmantotā iespēja Eiroparlamentā

Eiropas Savienības (ES) institūciju Pārredzamības reģistrā, kur jāpiesakās visu veidu interešu nevalstiskajiem lobētājiem, atrodami arī Latvijas pārstāvji. Taču saraksts nav pārlieku garš. Briseles un Strasbūras gaiteņos lobē tie, kam ir nauda un galvenais – uzņēmība. Latvijas uzņēmējiem īpaši pietrūkst pēdējās, tāpēc bieži par sevi kā par mūsu interešu aizstāvjiem iespaidu rada ārzemnieki.

Ievadot reģistra meklētājā vārdu "Latvija", kopumā atrodami 32 ieraksti – dažādas sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās apvienības, kas kvalificējušās ienākšanai Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas institūciju ēkās. Tātad drīkst runāt ar deputātiem un amatpersonām, viņu palīgiem, censties pārliecināt par savu ideju pareizību vai konkurentu ideju aplamību.

Lobiju sarakstā atrodamas akadēmiskas institūcijas – Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Daudzas starptautiskas profesionālās asociācijas, kurās Latvijas organizācijas ir dalībnieces. Miljardiera Džordža Sorosa intereses pārstāvošais Atvērtās sabiedrības fonds DOTS un tam draudzīgais sabiedriskās politikas centrs Providus. Reģistrējušās arī Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Stividorkompāniju asociācija. Biedrība Zemnieku saeima cīnās par lielāku naudas daudzumu lauksaimniekiem. Militārā sektora sabiedrisko seju pārstāv Latvijas transatlantiskā organizācija LATO. Tāpat reģistrā Latviju individuāli vai reģiona sastāvā pārstāv vairākas bankas un uzņēmumi – Danske Bank, Nordea banka, komercentra DATI grupa un Latvijas gāze.
Taču ne visi, kas vēlas kaut ko panākt ES normatīvajos aktos, vienmēr reģistrējas. Ne visi, kas kaut kad reģistrējušies, ir arī savlaicīgi pārreģistrējušies. Piemēram, Gazprom intereses Nord Stream gāzes projektā Krievijas savienošanai ar Eiropu lobēja projekta padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis. Nāca arī pie Latvijas eiroparlamentāriešiem. Gazprom naudas netrūkst, un faktiski ar katru valsti tiek strādāts to pārstāvošo amatpersonu dzimtajā valodā. Lai ausij un sirdij tīkamāk.

Ne visos gadījumos oficiāla reģistrācija vai lobētāja atpazīšana deputāta birojā garantē, ka vēlāk būs izskaitļojama  un pierādāma tā vai cita parlamenta lēmuma izcelsme. Pirms pieciem gadiem ES institūcijas ķērās pie izmaiņām Ūdeņu pamatdirektīvā, uzdodot ES dalībvalstīm īstenot plašākus ūdens kvalitātes monitoringa pasākumus un iekļaujot prioritāro vielu sarakstā arī farmaceitiskās vielas. Formāli, lai rūpētos par vidi. Taču patiesībā stāsts bija daudz prozaiskāks. Divas grūtniecības testeru firmas cīnījās par tirgu un attiecīgi centās panākt viena otras izmantoto reaģentu aizliegumu, bet reaģents neizbēgami nokļūst notekūdeņos. 

Šo stāsta versiju zināja deputāti (toreiz no Latvijas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā darbojās Kārlis Šadurskis), zināja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi. Latvijas un citu valstu pozīcija bija noraidoša, jo industrijai šis saraksts varētu kļūt par universālu šantāžas ieroci konkurences cīņā. Galu galā farmaceitisko vielu novērojumi tika noteikti kā obligāti, taču ar mazāk stingrām prasībām nekā prioritārajām vielām.

Vērtējot tieši mūsu valsts lobētājus, tie aktīvākie lobētāji esot lauksaimnieki. EP deputāts Krišjānis Kariņš atzīst: "Šī ir ļoti bagāta industrija, kas var atļauties atalgot lobistus. Viņiem ir daudz vairāk naudas nekā piemēram mašīnbūves industrijai, un panāktais efekts ir tāds, ka mēs, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas politiķi, sakoncentrējamies uz viņu interesēm un cenšamies panākt atbalstu lauksaimniekiem. Interesanti, ka sabiedrības uztverē tipisks lauksaimnieks ir vecs cilvēks ar vienu govi, bet patiesībā pastāv milzīgs agrobizness, kas vienkārši lobē ES naudu sev subsidēšanai, un tā nauda jau neaiziet laukos dzīvojošajiem, bet gan laukos pelnošajiem."

Tomēr jāatgādina, ka ne visi Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanu ES daudzgadu budžeta veidošanas gaitā uzskata par veiksmes stāstu – arī pašu lobiju aprindās.

Lauksaimniecības biznesā svarīga ir subsīdiju proporcija attiecībā pret citām valstīm, nevis saņemtās naudas daudzums, un mēs joprojām saņemam vismazāk ES. Latvijas kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis gribēja kļūt par eirokomisāru, bet tādi politiķi, kas liek veto Eiropas Padomes lēmumiem, par eirokomisāriem nekļūst – tā pirms vairākiem gadiem aktuālos notikumus skaidro Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas māk iesaistīties Latvijas interešu lobēšanā starptautiskā līmenī un dara to ar labiem panākumiem. Nesen par Šmita rūpju bērnu kļuva norvēģu arestētais sniega krabju zvejas kuģis un latviešu zvejas tiesības arktiskajos ūdeņos pie Špicbergenas. Turklāt D. Šmits ir pilnvarots runāt arī visas ES krabju zvejas industrijas vārdā.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 14. februāra, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas