“Ziemāju graudaugos pašlaik notiek karoglapu veidošanās – vārpošanās sākums, un attīstās vārpas, tādēļ mitruma deficīts ir ļoti svarīgs. Ja prognozes, kas būtiskus nokrišņus nesola, piepildīsies, ražas zudumi var būt pat neatgriezeniski. Ja mitrums jūnijā parādīsies, augiem tas palīdzētu veidot rupjākus graudus. Turklāt, ražas potenciālu būtiski var ietekmēt arī mitruma nodrošinājums graudu veidošanās laikā, – ja tas būs nepietiekams, veidosies sīki, sliktas kvalitātes graudi,” stāsta LLKC Augkopības nodaļas augkopības speciāliste Ilze Skudra.
Kurzemē ziemāji pārziemojuši kopumā labi, pavasara salnu ietekme nav būtiska, atšķirībā no Latgales un Vidzemes, kur graudaugi bija apsaluši un rapsim bojāti apakšējie ziedpumpuri centrālajam dzinumam, saplaisājuši stublāji. Vidzemē rudzos un ziemas miežos novērojams tripsis, bet visos reģionos rapsī – spīdulis un krustziežu sēklu smecernieks. Vidzemē un Kurzemē rapsis labi sazarojies. Izretoto sējumu dēļ zems ražas potenciāls pašlaik ir ziemas rapša laukos, to stāvoklis būtiski atšķiras atkarībā no izvēlētās šķirnes.
Latgalē pārziemošanā visvairāk cietuši ziemas kvieši, kur vairāki sējumi jau pārsēti, mazāk cietuši ziemas rudzi. Zemgalē ziemas kvieši pārziemoja labi, bet šobrīd cieš no sausuma, tiem dzeltē apakšējās lapas. Tikmēr ziemas mieži ir labā stāvoklī un sāk vārpot, lai arī cieš no sausuma, bet ne tik izteikti kā kvieši.
Sausuma dēļ augi visā Latvijā nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, jo vērojams mitruma deficīts – aprīlī nokrišņu bijis 20,3 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (35,8 mm), bet maija pirmajā dekādē – vien 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm).
Maijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt nedaudz virs 4 t/ha, ziemas rapsim – 2,8 t/ha, ziemas miežiem – 4t/ha, rudziem un tritikālei – teju 3 t/ha (dati uz 25.05.2023).