Organizācijas uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, un lūdz Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, atdodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā.
Likumprojektu parastā virzība no nozares ministrijas notiek, vispirms tos izskatot valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam - Ministru kabineta komitejā, bet pēc tam - Ministru kabinetā. Normatīvie akti paredz kārtību, kādā nacionālā līmeņa sociālie partneri saņem dokumentu projektus, lai sniegtu savus atzinumus par tiem, norāda LIVA un LIZDA.
"Uzskatām, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepamatoti pievienojusi kā pavadošo likumprojektu grozījumus Izglītības likumā likumprojektam "Par valsts budžetu 2017.gadam". Minētā likumprojekta iekļaušana ar budžetu saistīto likumprojektu paketē bija nepamatota, jo grozījumi nav saistīti ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2017.gadā, ko apliecina likumprojekta anotācijā norādītā informācija," skaidro organizācijās.
Saskaņā ar LIZDA un LIVA noslēgto vienošanos ar IZM ministrija iepazīstina ar izstrādātajiem projektiem pirms to tālākas virzīšanas. Taču, kā pauž LIZDA un LIVA, diskusijas par šiem grozījumiem nebija ne ar LIZDA, ne LIVA.
Abas organizācijas skaidro, ka pieņemtie grozījumi satur tiesību normas, kas nozarē strādājošo vidū ir nesaprotamas un iepriekš neizdiskutētas. Ikvienam pedagogam ir svarīgi saprast un zināt savas tiesības, kā arī nešaubīgi apzināties robežu, kad Izglītības likuma uzliktie pienākumi netiek pildīti Latvijai lojālā veidā. Likumdevējs nav sniedzis definīciju par to, kāds ir lojāls un kāds - nelojāls pedagogs, nobažījušās pedagogu organizācijas.
LIZDA un LIVA uzskata, ka kopumā ministrijas virzītie grozījumi šādā veidā liecina par ministrijas neizpratni par profesionālu un konstruktīvu sociālo dialogu demokrātiskā valstī, kā arī par neuzticēšanos saviem pedagogiem, viņu profesionalitātei, godprātīgumam, lojalitātei Latvijai un tās Satversmei.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.
Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.