LIZDA apgalvoja, ka šo programmu "nevar nosaukt par pedagogus motivējošu mehānismu kopumu". Arodbiedrība uzsvēra, ka līdz šim ilgstošās diskusijas nav sasniegušas tādu rezultātu, lai IZM piedāvāto programmu varētu nosaukt par pedagogus motivējošu mehānismu kopumu. Uz LIZDA vairākkārt iesniegtajiem priekšlikumiem pedagogu motivācijas programmai ministrijas rīcība esot bijusi izvairīga. Tā vietā IZM pēdējā darba grupas sanāksmē paudusi apņemšanos programmu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā bez galējā saskaņojuma ar sociālajiem partneriem.
LIZDA padome deva ministrijas vadībai laiku līdz šā gada 8.maijam sagatavot pedagogus motivējošu piedāvājumu, kurā skaidri ietverta papildu valsts finansējuma piešķiršana pedagogu zemāko mēneša darba algas likmju palielināšanai turpmākajos trīs gados, lai, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, pedagogam būtu nodrošināta darba samaksa bruto ap 800 latiem mēnesī. Situācijas neuzlabošanās gadījumā LIZDA padome ārkārtas sēdē apsprieda iespēju maijā rīkot vērienīgas izglītības darbinieku protesta aktivitātes.
"Šobrīd motivācijas programmā IZM ietvērusi esošā finansējuma pārdali jeb maksimālā un minimālā atalgojuma izlīdzināšanu pēc principa "vieniem atņem, otriem iedod", kā arī 8 – 12% piemaksas par pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpēm, bet no minimālās likmes jeb 280 latiem mēnesī," teikts LIZDA paziņojumā.
LIZDA atminas, ka pērn 4.jūlijā, noslēdzot Sadarbības memorandu, ministrs Roberts Ķīlis apņēmās kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kurai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā jau no 2013.gada 1.janvāra. Pedagogu motivācijas programmas projekta gala varianta nesaskaņošana ar sociālajiem partneriem pirms tā virzīšanas uz Ministru kabinetu ir klajā pretrunā ar Sadarbības memorandu, kā arī IZM un LIZDA vienošanos par sadarbību.