Tai savā darbībā līdzīga Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpat Lietuvā ātrajiem kredītiem noteikta maksimālā gada procentu likme - 200%.
Lietuvā ir 41 uzņēmums, kas izsniedz ātro kredītu. To ir divas reizes vairāk nekā Latvijā. Daļa firmu darbojas abās valstīs. Tā, piemēram, Lietuvas creditplus un Latvijas kredits7 ir viena īpašniece Jekaterina Stukaļina. Viņa raidījumam de facto atklāj, ka summa, ko cilvēki visbiežāk aizņemoties, esot līdzīga, apmēram 100 latu. Taču atšķirīga ir gada procentu likme. Kamēr Lietuvā noteikti griesti - 200 % Latvijā kredits7 klienti par aizņēmumu maksā četras reizes dārgāk – 819% gadā.
Nozarei izplešoties, klientu skaits kļūst lielāks. Visbiežāk parādnieks ir 32 gadus vecs vīrietis. Viņš ir parādā 1 485 LTL (apmēram 300 latu). Parādu skaits: 1,7. Kopējā summa, ko ātro kredītu klienti ir parādā uzņēmumiem, nav liela attiecībā pret banku izsniegtajiem aizdevumiem. Tā šajā portfelī aizņem vien 4,4%. Taču bīstama ir kāda cita tendence. Cilvēku skaits, kuri laikus nespēj atdot ātro kredītu, sasniedzis 45 706. Tā ir teju puse no visu parādnieku kopskaita valstī. Žurnāla IQ redaktors Mants Dubausks uzskata, ka "draud personiskās traģēdijas. Būs cilvēki, kuri zaudēs savas mājas. Piemēram, personai ir dzīvoklis Viļņā vai kādā citā pilsētā, kas ir 50 tūkstošus eiro vērts. Viņš aizņemas 100 vai 500 eiro. Pēc kāda laika cilvēks aizņemas atkal un kopējā parāda summa sasniedz 10 tūkstošus eiro. Procenti un soda nauda pieaug. Pēc pāris gadiem viņš var zaudēt savu mitekli".
Lai novērstu šādas situācijas rašanos, ātro kredītu uzņēmumu rīcībā ir tā dēvētais negatīvais kredītreģistrs. Dati par cilvēku tajā nonāk brīdī, kad kavēts kārtējais maksājums par 45 dienām. "Kritiskākā informācija, kam uzmanību pievērš aizdevēji, ir par pēdējiem trīs gadiem. Ja Jums ir pagājuši trīs gadi un nav radušās jaunas problēmas ar finanšu iestādēm, telekomunikāciju kompānijām, esat laikus norēķinājušies par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem, Jūsu pagātne spēlēs mazu lomu maksātspējas novērtējumā," skaidro Antatoļus Kisielis, Creditinfo Lietuva jurists.
Informācijas saņemšana par vienu personu, uzņēmumam izmaksā vienu litu, apmēram 20 santīmu. Taču tikai daļa ātro kredītu kompāniju šo pakalpojumu izmanto. Lietuvas bankas finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors Viļus Šapoka atklāj vājās puses, ka "šobrīd likumā tas nav pietiekoši skaidri pateikts. Kopš Lietuvas banka pārņēma šīs nozares uzraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras, mēs vēlamies ātro kredītu uzņēmumiem noteikt tādus pašus nosacījumus kādi ir citām kredītiestādēm. Piemēram, ka pirms aizdevuma izsniegšanas, ir jāpārliecinās par personas maksātspēju, un tikai pēc tam drīkst izsniegt kredītu".
Lietuvas banka šobrīd izstrādā likumprojektu. Tajā noteiks, ka ātro kredītu kompānijām būs jāizvērtē cilvēku spēja atmaksāt aizdevumu. Tāpat personas maksājums kreditoram nedrīkstēs pārsniegt 40% no viņa ikmēneša ienākumiem. Līdzās tam ātro kredītu kompānijām būs jāatklāj to patiesie īpašnieki. Nav noslēpums, ka virkne uzņēmumu izveidojuši sarežģītas īpašnieku struktūras un to patiesie labuma guvēji meklējami ārzonās dibinātās firmās. Vēl svarīgi – jau tuvāko mēnešu laikā Lietuvas banka noteiks reklāmas ierobežojumus, jo līdzšinējās mārketinga kampaņas V. Šapokas prāt nav atbalstāmas. Lietuvas banka vēlas aizliegt "jebkuru pievilināšanas veidu, kas personu iespaido izvēlēties pakalpojumu tikai tāpēc, lai iegūtu kādu citu preci. Šādai praksei būtu jāpazūd no tirgus".