Portāls publicējis Liepājas metalurga oficiālu, ar uzņēmuma zīmogu apzīmogotu, ne tikai uzņēmuma Darba un darba algas organizācijas daļas vadītājas, bet arī jau pieminētā izpilddirektora Ptičkina parakstīta izziņa - "Paziņojums par algas nodokli" 2005. gadā.
Kā izriet no šī dokumenta, jau tālajā 2005. gadā Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī.
Savukārt nākamajos gados, pēc portāla rīcībā esošās neoficiālās informācijas, uzņēmuma saimnieka atalgojums vēl palielinājies. Portāls norāda, ka tuvākajās dienās varētu tikt publiskoti vēl citi dokumenti par Zaharjina atalgojuma patiesajiem apmēriem.
Ne Zaharjins, ne uzņēmuma preses pārstāve, kas vēl nupat izplatījusi optimistisku paziņojumu par labajiem audita rezultātiem, pirmdien šos datus nedz apstiprināja, nedz noliedza.
Kā zināms, 2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše. Savukārt šā gada sākumā Zaharjins paziņoja, ka uzņēmumam vajagot jaunu valdības atbalstu.
Savukārt, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.
Kriminālprocess sākts jau pagājušā gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.
Pietiek zināms, ka Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem, -raksta Pietiek.com, piebilstot, ka tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20-30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.
Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem partneriem.
MK
Janis
LM