Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Daļa studentu kā iemeslu lēmumam pārtraukt mācības min arī neapmierinošu studiju programmas kvalitāti

Lielākais atbirums vēl aizvien eksaktajās zinātnēs

Mācību gada spraigumam norimstot, sākas vidusskolēnu uzņemšanas tālākiem mācību ceļiem. Vairākums par kritēriju studiju izvēlei nosaka potenciālā darba vai amata pieprasījumu un atalgojumu. Studijas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā šķiet veiksmes atslēga uz nodrošinātu nākotni, jo, kā bieži minēts, kvalitatīva un sertificēta darba spēka šajās nozarēs trūkst. Pēdējo gadu statistika liecina, ka šis stāsts nezaudēs savu aktualitāti, jo, neskatoties uz universitāšu centieniem, piemēram, pagājušajā gadā studijas šajās nozarēs pabeidza četras reizes mazāk absolventu kā uzsāka. Studentu skaits, kas šīs studijas, uzsāk jau pēdējos astoņus gadus ir diezgan līdzīgs.

Vislielākais atbirums eksaktajās programmās

Centrālās statistikas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Rieksta portālam Diena.lv norāda, ka dati par to, vai students ir pabeidzis iesākto studiju programmu, nav pieejami, jo tie netiek ievākti personu līmenī. Tomēr pieejamā statistika apliecina, ka studentu skaits, kas katru gadu iesāk studijas un kas absolvē dramatiski atšķiras.

Robs pēdējos gados nav samazinājies, bet kļuvis arvien lielāks, ņemot vērā pat to, ka visu studējošo skaits pēdējos gados ir sarucis. Ja starpība starp studijās un koledžās uzņemto studentu skaitu un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaitu augstskolās un koledžās 2010. gadā bija 4467, tad 2017. gadā šis skaits teju trīskāršojies, starpība ir pārsniegusi 10 000 robežu jau pēdējos četrus gadus. Interesanti šķiet, ka lai gan sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes studenti dominē ar studējošo skaitu gan uzsākot, gan absolvējot, interesanti, ka tieši inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studentu lokā ir novērojams vislielākais atbirums. Rodas iespaids, ka lielajam pieprasījumam pēc IT speciālistiem nemaz nevar būt gala. 

Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi mērķi, lai līdz 2020. gadam augstāko vai līdzvērtīgu izglītību ieguvušo 30-34 gadus veco iedzīvotāju daļa būtu vismaz 40%. Jau 2011. gadā paziņojumā par Eiropas augstākās izglītības sistēmas modernizācijas programmu tika uzsvērts, ka lai palielinātu augstāko izglītību ieguvušo skaits, jāuzlabo pieejamība un dalība, iekļaujot sistēmā vairāk cilvēku, un jāpalielina absolventu īpatsvars. Var secināt, ka lai gan jau 2011. gadā studentu atbirums tika nozīmēts par svarīgu tematu izglītības jomā, situācija laika gaitā nav uzlabojusies, un procentuālā atbiruma norma, kas visā pasaulē ir 15%, Latvijā, STEM (matemātika, dabaszinātnes, tehnoloģijas) mācību programmās, ir pārsniegta.

Arī interese par šīm jomām nebūt nav augstākā, piemēram

2016.gadā veikts pētījums liecināja, ka gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 73,5% meiteņu un 49,1% puišu savu nākotni redz profesijā, kas nav saistīta ar eksaktajām zinātnēm.

Tehnoloģiju uzņēmuma Tele2 Shared Service Center pētījuma rezultāti norādīja, ka no pētījumā aptaujātajiem 1528 Rīgas skolu astoto klašu skolēniem 18,4% puišu norādījuši, ka savu karjeru varētu saistīt ar eksaktajās zinātnēs balstītu nodarbošanos, bet meiteņu vidū šāda doma ir 5,4%. Tieši ar informācijas tehnoloģijām savu nākotni varētu saistīt 12,7% puišu un 2,1% meiteņu.

Nelielās aptaujas rezultāti un oficiālā statistika par uzņemtajiem un beidzējiem, iespējams, liecina par sistemātisku problēmu - jaunieši nesaprot ar kādām nozarēm vēlas saistīt savu nākotni. 
 

Pieprasījums pēc jomas speciālistiem būtiski pārsniedz piedāvājumu

Iezīmējot problēmu tieši STEM jomās un papētot vakances programmētāju specialitātē, var novērot situāciju, ka augstākā izglītība nemaz netiek pieprasīta, tā vietā norādīta ir nepieciešamība pēc konkrētām zināšanām.

TestDevLab pārstāvis un IT blogeris Kristaps Skutelis skaidro, ka šāda situācija radusies, jo pieprasījums pēc jomas speciālistiem būtiski pārsniedz piedāvājumu. Tehnoloģijas un konkrētās ikdienas darbā nepieciešamās zināšanas lielā daļā gadījumu var iemācīties pats, tomēr darba un mācību organizēšanā gan akadēmiskā pieredze noder. Konkrēti uzņēmumā TestDevLab izglītība ir svarīga un darbinieki, kas vēl tikai ir mācību procesā, tiek motivēti un atbalstīti, lai studijas pabeigtu.

"Daudz budžeta vietu; draugs gāja – es līdzi; inženierzinātņu speciālisti ir pieprasīti; padevās matemātika, fizika; kaut kas bija jāizvēlas," kā visbiežāk dzirdētos iemeslus studiju programmas izvēlē, strādājot ar jauniešiem, portālam Diena.lv atminas karjeras konsultante Jolanta Priede, piebilstot, ka nebūt ne visi ir orientēti uz akadēmisku izglītošanos. Stereotipi par to, ka līdz ar augstāko izglītību seko arī labi atalgots darbs un dažādi prestiži, vecāku nostāja un bailes par sabiedrības viedokli, ir bieži sastopami pamudinājumi uzsākt augstākās izglītības ieguvi. Karjeras konsultante norāda, ka jauniešiem ir maza izpratne par to, cik dažādi var būt iespējamie scenāriji izglītošanās ceļam. Kā personīgo novērojumu Jolanta Priede stāsta to, ka šīs paaudzes jaunieši ir uz daudzu uzdevumu izpildi orientēti, un viens garš izglītības ceļš nesekmēs gaidītos rezultātus, līdz ar to arī izglītības sistēmai būtu jāiet līdzi laikam, pielāgojoties paaudžu izmaiņu īpatnībām, piedāvājot daudz elastīgāku pieeju izglītības iegūšanai.
 

Studentu kuratori un mentori

Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa portālu Diena.lv iepazīstina ar iespējamiem iemesliem studentu atbirumam, kas joprojām ir saistībā jauniešu nespēju pieņemt pārdomātus lēmumus par savu nākamo studiju programmu un augstskolu. Studentu atbirumu jau 2016. gada nogalē pētīja arī LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens, tolaik Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) stāstīja, ka situāciju var uzlabot, ieguldot līdzekļus karjeras konsultācijās un mainot vidusskolas mācību sistēmu, kas ļautu skolēniem specializēties. Arī studējošo un absolventu reģistrs pievēršas pētniecībai par to, kā absolvents pelna un vai strādā savā profesijā, šis reģistrs ietekmēs budžeta vietu skaitu un studiju programmu akreditācijas.

Arī Latvijas Universitāte (LU) ir pētījusi studentu atbiruma problēmu. Aija Pakalne, Komunikācijas un inovācijas departamenta pārstāve, stāsta, ka, balstoties uz aptaujas rezultātiem par studiju pārtraukšanas iemesliem,

lielākā daļa studentu nolemj mācību saites pārraut personisku iemeslu dēļ, tam seko nespēja mācības apvienot ar darbu, motivācijas trūkums, finansiālas problēmas un neapmierinātība ar studiju kvalitāti.

Mēģinājumi studentu atbirumu samazināt universitātē saistīti ar studentu kuratoru darbību, kas nāk no mācību vides un cenšas studentos rast motivāciju. Tāpat LU piekopj praksi, kurā jaunajiem studentiem iejusties mācībvidē un saprast universitātes sniegtās iespējas palīdz vecāko kursu studenti. Šāda prakse novērojama vairākās Latvijas izglītības iestādēs.

Savukārt RTU rektors Leonīds Ribickis 2016. gadā aģentūrai LETA klāstīja, ka skolai ir arī savas skolas budžeta vietas, lai uzņemtu vairāk studentu un nosegtu atbirumu. Aizliegtajā paņēmienā Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis norādīja, ka viens no galvenajiem iemesliem studentu atbirumam ir iepriekšējā nesagatavotība eksaktajās zinātnēs, ko mēģina uzlabot ar dažādām skolēnu iespējām studijām sagatavoties pilnvērtīgāk, piemēram, mācībām RTU inženierzinātņu vidusskolā.

Par sagatavotības problēmām portāls Diena.lv jau vēstīja iepriekš - RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā Māra Jure, runājot par iespēju veidot obligāto eksāmenu ķīmijā, stāstīja, ka jaunajiem studentiem mācībās nebūt neiet viegli.

"Pirmkursniekiem ir traģiski grūti, eksāmeni jau ir domāti tāpēc, lai skolēni kļūtu gudrāki. Budžeta vietas mēs aizpildām, taču vēlamies gudrākus studentus," viņa stāsta un paskaidro - diemžēl pēc pirmā kursa ir jāatskaita līdz 50% nesekmīgo, pēdējos gados situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – pavasarī, pirmā studiju gada noslēgumā, tikai ceturtā daļa ir sekmīgi.

Top komentāri

učuks
u
Iepriekšējā ESF projektu periodā tika iegulditi desmitiem miljonu dzelžos - interaktivajās tāfelēs, pultīs mobilo telefona vērtībā uc. ar domu, ka uzlabosies rezultāti STEM jomā. bet tie krītas. Šobrīd stumj reformu vairāku simtu miljonu vērtībā, bez aprobācijām, cerībā, ka nu gan uzlabosim visu iespējamo. Bet vai izdosies, ja skolotājiem maksājam 3-5 eiro stundā?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas