Vētra un spēcīgās lietavas ne tikai pamatīgi papluinīja pilsētas un dabas parkus, bet, visticamāk, radījusi nopietnus zaudējumus arī lauksaimniekiem. Patlaban lauksaimnieki vēl tikai sāk apkopot postažas apjomus, tomēr skaidrs, ka cietuši ir gan graudkopji, gan augkopji, gan citu lauksaimniecības kultūru audzētāji.
Līdz vārpām ūdenī
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis Dienai pastāstīja, ka līdzīgi kā iepriekšējās reizēs arī šoreiz visvairāk no stihijas cietusi Zemgale – tostarp Jelgava, Dobele. ,
"Zinu, ka ir nopostītas siltumnīcas, kur cilvēki paši saviem spēkiem mēģina kaut ko ātri saglābt un atjaunot. Bet, par laukiem runājot, vietām ūdens graudaugu laukos ir līdz stiebru vidum, un ir vietas, kur var redzēt no ūdens ārā tikai vārpu galus. Citās vietās ir tā, ka, piemēram, rapšu lauki ir līdz ar zemi," situāciju raksturoja G. Gūtmanis.
Pēc viņa paustā, ko un kā darīt, lai situāciju saglābtu, būs skaidrs pēc pāris dienām. "Kāpēc pāris dienas? Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri tas ūdens aizplūdīs prom. Ja stāvēs nedēļu, tad, runājot par dārzeņiem un tādām kultūrām, kas zemē stādītas, būs ļoti slikti – tad tur visa raža būs beigusies.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00