Viņš norādīja, ka valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas, turklāt starp valstīm notiek cieša sadarbība arī reģionālos jautājumos, tostarp reģionālās drošības jautājumos.
Levits Latvijas vārdā apsveica Somiju ar lēmumu pievienoties NATO. Viņa ieskatā, NATO lēmums uzņemt aliansē gan Somiju, gan Zviedriju ir vēsturisks lēmums, kas ievērojami uzlabos drošības situāciju Somijā, Latvijā un visā Ziemeļeiropas reģionā. Tas būs arī nopietns pienesums NATO kopējās kapacitātes stiprināšanā.
Somijas prezidents pateicās gan Latvijas prezidentam, gan visai valstij par stabilo un operatīvo atbalstu, lai Somija un Zviedrija kļūtu par NATO dalībvalstīm. Viņš akcentēja, ka tikko abu valstu dalība NATO tiks ratificēta, valstīm būs iespēja paplašināt sadarbību ar Latviju un citām valstīm militārajā jomā.
"Tik tiešām mums ir jāpaplašina sadarbība valstu starpā, tai skaitā bruņojuma jomā, turpinot stiprināt spējas un sadarbību. Pateicoties šai sadarbībai, mēs kļūsim tikai stiprāki. Mēs varēsim arī efektīvāk un lētāk, atbilstoši visiem standartiem īstenot arī dažādus iepirkumus," sacīja Somijas prezidents.
Tomēr Nīnisto uzsvēra, ka ar sadarbību vien nepietiek, valstīm pašām ir jāturpina rūpēties par savu spēju attīstīšanu un izveidošanu, jo tikai tādā veidā visa alianse kļūs vēl spēcīgāka. Viņš apsveica Latviju ar to, ka tā pakāpeniski strādā pie Latvijas nacionālo spēju potenciāla palielināšanu, tai skaitā apsverot Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.
Tikšanās laikā pārrunāta arī Krievijas agresija pret Ukrainu. Prezidenti bijuši vienisprātis, ka visām demokrātiskām valstīm ir jāatbalsta Ukrainu.
Nīnisto norādīja, ka prezidenti bijuši vienisprātis, ka Ukrainai ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts - jānodrošina nepieciešamā bruņojuma piegāde, jāsniedz atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, lai stiprinātu viņu spēku stāties pretim šī brīža izaicinājumiem.
"Ir ļoti skaudri noskatīties uz to, kā Krievijas armija karo ne tikai ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, bet arī iznīcina Ukrainas iedzīvotājus. Patlaban ir ļoti rūpīgi jāstrādā, lai pārliecinātos un panāktu to, ka šajā situācijā pilnībā tiek ievērotas starptautiskās tiesības un normas," teica Somijas prezidents.
"Somija atbalsta Ukrainu, Latvija atbalsta Ukrainu, NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir Ukrainas pusē. Atbalsts ir vispusējs - militārs, ekonomisks, humāns. Krievijas uzbrukums Ukrainā ir smagākais starptautiskais noziegums saskaņā ar ANO 1945.gada hartu. Starptautiskajai sabiedrībai ir jādomā arī par to, ka šāda rīcība nedrīkst palikt bez juridiska novērtējuma," teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka arī ES domā par to, kādā veidā izlietot Krievijas līdzekļus, kas atrodas ārpus valsts teritorijas. Plānots, ka šie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas atjaunošanai.
Latvijas prezidents norādīja, ka tikšanās laikā pārrunāti arī enerģētiskās drošības jautājumi. Leivts atzina, ka situācija nav vienkārša, tomēr iespējas un kapacitāte tiks galā ar šo problēmu ir pietiekama. Viņš uzsvēra, ka cenu pieaugums ir problēma, ar kuru ir jācīnās, taču, runājot par gāzes piegādi, Levits uzsvēra, ka tiklīdz Somijā atklās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālu, reģionā pieejamā jauda tiek uzskatīta par pietiekamu.
Arī Somijas prezidents piekrita, ka situācija ir sarežģīta, bet nav šaubu, ka pašreizējās grūtības tiks pārvarētas. Viņš uzsvēra, ka tā ir milzīgs pārbaudījums valstu noturībai, taču Nīnisto pauda pārliecību, ka pārbaudījums tiks izturēts.
"Starp mūsu valstīm notiek plaša sadarbība. Tas nenozīmē, ka mēs to neturpināsim paplašināt arī tādās jomās kā drošība un aizsardzība, taču mēs nedrīkstam aizmirst par mūsu iedzīvotājiem - ekonomiskā, uzņēmējdarbības sadarbība un sadarbība tirdzniecības jomā ir ārkārtīgi būtiska," sacīja Nīnisto.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas prezidents šodien Rīgas pilī tikās ar Somijas prezidentu, kurš ieradies Latvijā uz Apvienoto reaģēšanas spēku līderu sanāksmi.