Levits: Demokrātijas kvalitāte un pilsoņa atbildība ir savstarpēji saistītas

"Nobriedušas demokrātijas valstīs uzticība institūcijām ir burtiski mantota, jo no paaudzes paaudzē ir izstrādājies zināms ieradums uzticēties valstij, savukārt valstīs, kas pēc totalitāriem vai autoritāriem režīmiem piedzīvo demokrātisku sistēmu, ir vajadzīgs laiks, kurā uzticībai rasties. Iesākumā uzticību jūs kā pilsonis varat tikai dāvāt avansā un tad pēc laika izvērtēt, kāda ir bijusi institūciju efektivitāte, un mēs zinām, ka šādās valstīs ir zināmi pārbaudījumi efektivitātei un līdz ar to arī sabiedrības uzticībai institūcijām," skaidroja E. Levits.

Prezidents pievērsa uzmanību demokrātiskā vairākuma jautājumam, uzsverot, ka mūsdienu steidzīgais laikmets, kurā bieži cilvēki pieņem spontānus lēmumus un nepaspēj iedziļināties dažādos jautājumos, var novest pie populisma.

"Tāpēc te svarīgs ir tas vidus elements – institucionālā kompetence, kas izvērtē tai skaitā, vai likums atbilst valsts konstitūcijai vai nē. Es aicinu katru apzināties, ka mēs kā pilsoņi neesam tikai vīrieši vai sievietes, mēs kā pilsoņi esam arī publiskās varas pārstāvji, mums ir sava vara, sava balss un sava atbildība demokrātijā," uzsvēra Valsts prezidents.  

E. Levits arī norādīja uz konstitucionālā lēmuma svarīgumu katrai nācijai. “1918. gadā Latvijā mūsu nācija izlēma, ka vēlas savu valsti, un nodibināja demokrātisku valsti. 1990. un 1991. gadā nācija vēlreiz izteica savu gribu un pieņēma konstitucionālu lēmumu atjaunot valsts neatkarību. Uz šādiem konstitucionāliem lēmumiem pēc tam balstās visa valsts funkcionēšanas sistēma, visi tālāk izrietošie institūciju lēmumi, un tāpēc ir jānovērtē šo lēmumu vēsturiskais nozīmīgums,” sacīja Valsts prezidents.