"Pagātne ir kā fotogrāfiju kolekcija: dažas ir pazīstamas un pastāvīgi izstādītas, citas ir jāmeklē putekļainās atvilktnēs," savulaik sprieda Džons Klifords Mortimers. Šādi var skatīt arī ar publisko atmiņu par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupācijas laiku. Ir lietas, ko piemin, kas izliktas apskatei un ir publiskās diskusijas neatņemama sastāvdaļa, un ir tādas, kas noklusušas. Publiskās atmiņas kontekstā bažas raisa vēlme pakļaut aizmirstībai noteiktas vēstures lappuses. Arī neziņa par to esību. Abos gadījumos sabiedrība ir pakļauta bailēm, jo vairīšanās no faktiem un īstenības ir tas, kas mums ir jāpārvar, lai veidotos par tādu labklājības valsti, kas apzinās demokrātijas vērtību," rakstu krājuma 4. sējuma priekšvārdā norādījis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
"LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rakstu 4. sējums atspoguļo otro daļu ziņojumiem un tematikai, kas bija atklāta starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu 2016. gada augustā Rīgā. Tajā ietverti arī divi ziņojumi no LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas starptautiskās zinātniskās konferences Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija, kas notika 2015. gada decembrī Liepājā un kas aktualizēti un tematiski saistīti ar citiem 4. sējumā iekļautajiem pētījumiem. Atšķirībā no trešā sējuma šajā tematiskais fokuss ir vērsts uz VDK un tā piesegstruktūru personālu, šādā veidā uzsverot cilvēka lomu un drošības dienestu vēsturi kā personāliju vēsturi – personas atbildību kā obligātu publiskās atmiņas sastāvdaļu. PSRS okupācijā un konkrēti VDK pētniecībā indivīda lomas izzināšana ir atslēga izpratnei par to, kas atbalstījis un, iespējams, veicinājis varas sagrābšanu Baltijas valstīs, kas nostiprinājis PSRS okupācijas varu un kāpēc neatkarību izdevies atgūt konkrētajā brīdī," turpina Ašeradens.
Priekšvārdā norādīts, ka "komisija savā darbā atbalsta zinātniskās darbības brīvību, un tas nozīmē viedokļu dažādību. Izdevumā ietverti pētījumi, kas, pamatojoties dokumentārās liecībās, sniedz vietām atšķirīgu faktu novērtējumu un terminoloģiju sarunā par VDK piesegstruktūru jēdzienu, kam īpaši veltīts komisijas 3. sējums. Šajā izdevumā ir dota iespēja turpināt zinātnisku diskusiju, kas sakņota argumentu cīņā, lai, iespējams, pavērtu ceļu plašākām sabiedrības debatēm. Viedokļu atšķirība ir demokrātijas pazīme, tādēļ cerēsim, ka arvien rūpīgāka un argumentos balstīta zinātniska izpēte ļaus nonākt pie skaidrākiem priekšstatiem par PSRS okupāciju, PSKP, VDK un piesegstruktūru lomu, nodrošinot okupācijas varu."
Krājuma autori ir M. iur., M. psych. Aldis Daugavvanags, Dr. iur. Kristīne Jarinovska, Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris, Dr. hist. Ineta Lipša, M. iur. Linards Muciņš, M. sc. comp. Ilmārs Poikāns, M. hist. Mārcis Raudis, M. hist. Marta Starostina, Dr. hist. Jānis Taurēns, Dr. hist. Gints Zelmenis. Recenzenti Dr. habil. med. Māris Baltiņš, Dr. sc. pol. Ivars Ījabs. Literārie redaktori ir Dr. philol. Ieva Kalniņa, M. sc., M. A. Ouens Maikls Maknamara. Foto: Kristīne Jarinovska, Kristīne Lindberga, Didzis Šēnbergs, autori. Elektronisko izdevumu sagatavoja Marta Starostina.