LDDK: 70% darba devēju bieži trūkst kvalificēta darbaspēka

Šādi rezultāti tika iegūti darba devēju aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis. 60 procentu no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs piecdesmit, ziņo LDDK

96% respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām apmācību metodēm uzņēmumi min jaunu darbinieku apmācības ar pieredzējušu darbinieku palīdzību, uzņēmumu iekšējās apmācību sistēmas, darbinieku dalību pasākumos un semināros, rakstiskus metodiskos materiālus un instrukcijas, kā arī uzņēmuma apmaksātus kursus mācību centros.

Pieaugušo izglītību visvairāk apgrūtina mācību izmaksas. To apliecina gan šī darba devēju aptauja, gan iepriekš Centrālās statistikas pārvaldes veikts iedzīvotāju apsekojums. Nākamie nozīmīgākie šķēršļi darba devējiem saistās ar mācību piedāvājumu (programmas nav piemērotas, apmācību vietas atrodas pārāk tālu), nepietiekamo darbinieku motivāciju, kā arī ierobežotām iespējām mācībām plānot laiku tā, lai netraucētu darbu. 

Darbiniekus uzņēmumi meklē dažādos veidos. Katrs uzņēmums pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži izmanto vidēji četras dažādas darbinieku atrašanas metodes. Visbiežāk uzņēmumi izvieto sludinājumus internetā vai meklē darbiniekus, izmantojot personīgos kontaktus. Tāpat arī vairāk nekā puse uzņēmumu norādījuši, ka izmanto sociālos tīklus (LinkedIn.com u.c.), prakses vietu vai darba vidē balstītu (DVB) mācību piedāvāšanu kā salīdzinoši biežas darbinieku atrašanas metodes, teikts pētījuma rezultātu apkopojumā. 

Vairāk nekā puse uzņēmumu norāda, ka ļoti svarīgas ir potenciālo darbinieku spējas zināšanas pielietot, spējas iemācīties jaunas lietas, latviešu valodas zināšanas, disciplīnas ievērošana un profesionālās zināšanas.  Tām pēc svarīguma uzreiz seko komunikācijas un sadarbības prasmes, spēja piemēroties pārmaiņām un tikt galā ar stresu, spēja ieguldīt savā attīstībā, to plānot un uzņemties atbildību par savu karjeru, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, iniciatīva, gatavība uzņemties jaunus darba pienākumus, angļu valodas prasme, analītiskās prasmes, datorzināšanas u.c. Aptaujas ietvaros nebija neviena uzņēmuma, kam potenciālo darbinieku iepriekšējā darba pieredze nebūtu svarīga vispār, tomēr arī ļoti svarīga tā ir tikai aptuveni piektdaļai uzņēmumu, kas liecina, ka darba pieredze darba devēju acīs nemainīgi ir priekšrocība, atlasot darbiniekus, tomēr tai nav izšķirošā nozīme. 

Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta "EPALE Nacionālā atbalsta sistēma", pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. Aptauju veica Latvijas Darba devēju konfederācija.