Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis sacīja, ka Latvijas lauksaimnieki atbalsta nodokļu izmaiņu nepieciešamību, taču iebilst pret vairākiem priekšlikumiem, kas negatīvi ietekmēs nozari. "Nodokļu pamatnostādnēs ir paredzēts UIN un IIN nodokļu sloga samazinājums uzņēmējiem, bet tikai ne lauksaimnieciskajiem ražotājiem. Latvijas zemnieki saņem vismazākos Eiropas Savienības (ES) atbalsta un zaudējumus kompensējošos maksājumus salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm. Tāpēc līdzšinējā Latvijas nodokļu politika paredzēja šo subsīdiju un citu atbalsta maksājumu neiekļaušanu ar UIN un IIN apliekamajos ienākumos, kas bija kā daļēja valsts kompensācija par nesaņemtajiem Eiropas maksājumiem," sacīja Vilnītis, atgādinot, ka tostarp nodokļu reformas kontekstā lauksaimniekiem līdzšinējo 10% UIN vietā būtu jāmaksā 20%.
Viņš norāīija, ka Latvijas lauksaimnieki būs nepiekāpīgi attiecībā uz nodokļu sloga un saimniecisko izmaksu pieaugumu reformas dēļ, jo jau tā saņem zemākos atbalsta maksājumus Eiropā.
Vilnītis uzsvēra, ka pastāv arī citas problēmas reformas kontekstā. "Lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem neizpratni rada apstāklis, ka šajā brīdī, realizējot nodokļu reformu, tiek runāts par neizbēgamu budžeta deficīta palielināšanos, bet netiek strādāts pie sadaļas par nodokļu iekasēšanas no ēnu ekonomikas, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmotājiem un nemaksātājiem. Ieviešot elektronisko deklarēšanās kārtību, PVN faktiskie ieņēmumi budžetā visticamāk nosegtu nodokļu reformas gaitā sagaidāmo īslaicīgo iztrūkumu un rastu līdzekļus veselības aprūpei un drošībai," viņš teica, paužot vēlmi, ka valsts nodokļu ieņēmumus izlietos ar gādīga saimnieka rūpību un neatklāsies miljoniem lieli nesaimnieciski valsts tēriņi.
Tāpat Vilnītis teica, ka lauksaimnieki pastāv uz PVN likmes samazināšanu pārtikai, jo Latvija ir starp vienīgajām četrām Eiropas valstīm ar 21% PVN pamatlikmi.
Arī biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre sacīja, ka "Zemnieku saeima" konceptuāli izprot valdības vēlmi veikt reformas nodokļu sistēmā, tomēr biedrībai ir bažas par plānoto reformu gaidāmo ietekmi uz lauksaimniecības nozari. "Vairāki Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumi noteikti pasliktinās lauksaimniecības uzņēmumu līdzšinējo situāciju. Kā piemēru varam minēt plānu turpmāk aplikt ar UIN summas, kas izmaksātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem subsīdiju veidā kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai. Arī IIN maksātājiem mainīsies kārtība, kā subsīdijas iekļaujas nodokļa aprēķinā, palielinot maksājamā nodokļa summu," viņa sacīja.
Pēc viņas teiktā, daudzas noteikumu nianses joprojām nav skaidras un "Zemnieku saeima" aicina tās maksimāli vienkāršot, iespējams, samazinot atvieglojumu veidu skaitu, bet, nesamazinot kopējo līdzšinējo atbalsta apjomu. "Ņemot vērā, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām saņem zemākos tiešmaksājumus ES, jebkāda atvieglojumu mazināšana mazinās Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un vājinās to konkurētspēju. Mums jāsaprot, vai Latvijā vēlamies ēst, piemēram, Polijas ābolus un vai Latvijai vajadzīgi stipri uzņēmumi laukos, kas caur kooperatīviem eksportē saražoto produkciju, kopumā labumu dodot gan uzņēmējiem, gan lauku sabiedrībai, pašvaldībai un valstij kopumā," teica Dzelzkalēja.
Pēc viņas teiktā, patlaban biedrībai radies priekšstats, ka reformas izstrādātāji nepārzina reālo situāciju Latvijas laukos un lauksaimniecībā, jo daudzos jautājumos nav izvērtēta lauksaimniecības nozares specifika un sabiedrības gatavība pieņemt un pildīt piedāvātās idejas.
Nodokļu reformas kontekstā tiks satricināta arī legālo zemes nomas līgumu slēgšana kārtība saistībā ar plānoto fiksēto IIN 20% ar nosacīto 50% izdevumu normu par zemes nomas darījumiem. Jaunā kārtība prasīs papildus skaidrojošo darbu un, iespējams, tamdēļ pieaugs zemes nomas maksa.
Tāpat Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka plānotās nodokļu izmaiņas negatīvi ietekmēs kooperāciju, kas lauksaimniecības nozarei visā Eiropā ir specifiska un būtiska sadarbības forma. "Kooperācija ir veids, kā lauksaimnieki spēj palielināt savu ietekmi pārtikas ķēdēs un to nevar pielīdzināt parastai uzņēmējdarbības formai," viņa teica.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) veiktajā Latvijas fiskālā plāna - iecerētās nodokļu reformas - novērtējumā uzsvērts, ka, īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiska novirze, jo Latvijas strukturālais deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 1,7% no IKP.
Tāpat vēstīts, ka valdība šogad 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 30.jūnijam.
Tostarp nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.