Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka līdz šim bijis rudens mēnešiem nepieredzēti liels siltums, taču tas vērtējams drīzāk pozitīvi, jo sējumus varēja laicīgi iesēt un tie izskatās labi. "Graudaugi ir paspējuši sacerot, ziemas rapsis arī labi sagatavojies ziemai. Ir atsevišķi lauki, kur augi graudaugi ir pat pārlieku sacerojuši un ir bažas, ka var ziemā varētu izsust, taču tie ir tikai atsevišķi lauki," sacīja Balodis, piebilstot, ka kopumā situācija ir laba.
Pēc Baloža teiktā, precīzākas prognozes pār nākamā gada sējumu ražas platībā būs vēlāk, taču provizoriski pieejamā informācija liecina, ka šogad Latvijā būs iesētas pēdējos gados lielākās ziemas rapša platības. Pozitīvi vērtējams, ka šogad atšķirībā no iepriekšējā gada ziemas kvieši laicīgi iesēti arī tādos reģionos, kā piemēram, Latgalē, kur pērn to nebija iespējams paveikt plūdu dēļ.
Balodis norādīja, ka iepriekš minētie aspekti paver potenciālu labam nākamajam ražas gadam, jo ziemāji ir ražīgāki nekā pavasarī sētie vasarāji. Jācer, ka būs laba ziema - bez kailsala, kas mēdz būt februārī un martā. Tas ir ļoti būtiski visai Latvijas graudkopības nozarei, ņemot vērā to, ka divi pēdējie gadi bijuši grūti sausuma un pārlieku lielā mitrum dēļ.
Biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Arnis Burmistris aģentūrai LETA teica, ka saistībā ar salīdzinoši siltajiem laika apstākļiem graudaugu ziemošanas periods vēl nav sācies un mazliet lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos joprojām turpinās augu veģetācija. "Sējumu situācija ir laba, jo tie izskatās spēcīgi un ir skaisti zaļojoši. Domājams, ka mitruma līmenis augsnē vēl ir pietiekami augsts, lai graudaugi uzņemtu barības vielas un veiksmīgi sāktu ziemas periodu," sprieda Zemnieku saeima valdes loceklis.
Viņš teica, ka ziemas kvieši ir sasnieguši labu attīstības stadiju un izskatās labi. Atsevišķos laukos ziemas rapsis varētu būt pāraudzis šim laikam vēlamo izmēru, taču kopumā lauki izskatās labi un bažu par veiksmīgu ziemāju pārziemošanu pagaidām nav. "Ilgtermiņa sinoptiķu prognozes attiecībā uz tuvāko mēnesi liecina, ka gaisa temperatūra manāmāk pazemināsies tikai decembra sākumā, taču arī tad nepārsniegs -5 līdz -7 grādus, kas ir optimāli, lai kultūraugi sagatavotos ziemošanai," sacīja Burmistris. Būtiski, lai nākamā gada sākumā nebūtu kailsala.
Krustpils novada saimniecības Laši saimnieks Artūrs Akmens sacīja, ka pamatā graudaugu ziemāju sējumiem viss ir kārtībā, lielākoties tie nav pārauguši, un pagaidām paveras labs ražas potenciāls nākamajam gadam. Vietā ziemas rapsis varētu būt nedaudz pāraudzis. Galvenais, lai ziema uznāk pakāpeniski, palēnām sasalst zeme un uzkrīt sniegs, kas sējumus pasargātu no nosalšanas riska.