Augstākos rezultātus ir uzrādījuši Šanhajas (Ķīna)(603p.), Beļģijas(flāmu)(541p.) un Igaunijas(529p.) skolēni. Latvijas (501p.) skolēnu vidējie sasniegumi ir statistiski līdzīgi ASV (492p.) un Polijas(510p.) skolēnu sasniegumiem. Zemākus sasniegumus ir uzradījuši Izraēlas (476p.), Slovākijas (470p.) un Itālijas (466p.) skolēni.
Pētījumā finanšu kompetence tiek skaidrota kā zināšanas un izpratne par finanšu jēdzieniem, motivācija un pārliecība šīs zināšanas un izpratni pielietot uzdevumos, kas saistīti ar reālo dzīvi, un prasme pieņemt efektīvus lēmumus dažādās ar finansēm saistītās situācijās.
Galvenie pētījuma rezultāti liecina, ka skolēna sasniegumus finanšu jomā ietekmē ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis. Tāpat augstākus rezultātus finanšu jomā spēj uzrādīt tie skolēni, kuri diskutē ar vecākiem par naudas lietām. Pētījumā ir novērojamas nelielas atšķirības starp meiteņu un zēnu sasniegumiem finanšu jomā, proti, meiteņu sasniegumi nedaudz pārsniedz zēnu sasniegumus, bet nozīmīgi neatšķiras skolēnu sasniegumi izglītības iestādēs ar latviešu un krievu mācību valodu.
Papildu skolā apgūtajām zināšanas par finanšu jomu tikpat svarīgas ir neformāli iegūtās. "Finanšu jomā svarīgas arī neformālā veidā iegūtās zināšanas un prasmes (savs bankas konts un debatkarte, sarunas ar vecākiem par naudas lietām, ģimenes budžetu, ģimenes atpūtas brauciena izdevumu kopīga plānošana, savas naudas iekrāšana un tērēšana un tml.)," minēts OECD PISA pētījuma secinājumos.
Pamatā pētījums tiek veikts četru gadu laikā. Pētījums par skolēnu finanšu kompetenci sākās 2010. gadā, 2011.gadā tika veikts pilotpētījums, 2012.gadā tika savākti pamatdati, 2013.gadā veica datu pamatanalīzi, 2014.gadā tiek paziņoti pirmie rezultāti. OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas cikla (OECD PISA 2012) finanšu moduļastatistiskajā analīzē piedalījās 970 skolēni no 215 izglītības iestādēm un šo iestāžu vadītāji. Katram skolēnam bija jāizpilda 40 uzdevumi.