Vienlīdz bieži respondenti pētījumā norādījuši gan to, ka tautieši „tur” noteikti ir laimīgāki (42%), gan to, ka patiesībā viņi ir kļuvuši nelaimīgāki, nekā varētu justies, paliekot Latvijā (42%).
Tiesa gan, 44% aptaujāto norādījuši, ka atbalsta aizbraucējus, tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, atbalstītāju skaits sarucis par 10 procentu punktiem. Tajā pašā laikā – to aptaujāto īpatsvars, kuri aizbraucējus nosoda, nav būtiski palielinājies, un šādas izjūtas ir vien niecīgai daļai aptaujāto (2011.gadā 1%, 2013.gadā 2%). Toties biežāk aptaujātie gan norādījuši, ka izjūt līdzjūtību pret tiem, kas pametuši dzimteni (2011.gadā 23%, 2013.gadā 29%).
Tikmēr, domājot par aizbraukušo tautiešu iespējamo atgriešanos un iemesliem, kādēļ tas nepieciešams, aptaujāto izjūtas ir atšķirīgas. 38% aptaujāto uztrauc, ka jau ļoti tuvā nākotnē mums nebūs pietiekami daudz strādājošo, tādēļ ir īpaši būtiski panākt tautiešu atgriešanos. Gandrīz tikpat liela daļa aptaujāto norāda arī, ka nepieciešami atbalsta pasākumi aizbraukušo atgriešanās veicināšanai, lai vietējie iedzīvotāji nekļūtu par minoritāti paši savā zemē (33%) un nodrošinātu latviešu tautas izdzīvošanu (30%). Tikpat bieži aptaujātie arī norādījuši, ka nepieciešams panākt, lai pamatā atgriežas tie, kuri ārvalstīs guvuši labu izglītību un pieredzi, ko var likt lietā Latvijā (30%). Tāpat norādīts, ka emigrācija apgrūtina vietējās uzņēmējdarbības attīstības iespējas (sarūkošs tirgus un darbaspēka pieejamība) un arī tādēļ nepieciešams panākt aizbraucēju atgriešanos dzimtenē.
Jāatzīmē, ka salīdzinoši reti aptaujātie piekrituši kritiskiem pret aizbraucējiem vērstiem izteikumiem – tikai 7% apgalvo: „Lai neatgriežas – palikušajiem ir lielākas iespējas atrast labu darbu.” Savukārt uzskatam, ka aizbraukušie ir čīkstētāji, kuriem nekur nebūs labi (3%), vai valsts nodevēji, kuri dzimteni pametuši likteņa varā (1%), piekrīt vēl mazāks skaits aptaujāto.
pilniigas muljkiibas
bitite
gunta