Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien pilnībā nepaļaujas uz pārtikas veikalu un dažādu lielveikalu piedāvājumu, bet cenšas rudeņos gatavot paši savus pārtikas krājumus ziemai.
Saskaņā ar aptaujas datiem kompotus un ievārījumus vēl aizvien mēdz vārīt 68% Latvijas mājsaimniecību, svaigus augļus un dārzeņus pagrabos vai citās tam piemērotās vietās cenšas glabāt 55% iedzīvotāju, 59% lasa un konservē sēnes, bet augļus, ogas vai dārzeņus saldētā veidā cenšas saglabāt 61% Latvijas mājsaimniecību.
Aptaujas dati liecina, ka kopumā 82% Latvijas mājsaimniecību veic vismaz vienu no četrām minētajām aktivitātēm.
Salīdzinot 2012.gada decembra aptaujas rezultātus ar datiem, kuri tika iegūti 2003. un 2009.gadanogalēs, atklājas, ka savu popularitātes pieaugumu turpina augļu, ogu un dārzeņu saldēšana. Ja 2003.gada decembrī tikai 30% mājsaimniecību veica šādas darbības, tad 2009.gadā to praktizēja jau 56%, bet patlaban to dara jau gandrīz katrā trešajā mājsaimniecībā - 61%.
Taču, salīdzinot ar 2003.gadu, vērojams, ka pēdējo deviņu gadu laikā savu popularitāti pamazām zaudē kompotu un ievārījumu vārīšana - 2003.gada decembrī to darīja 75%, kas nozīmē, ka kritums ir par sešiem procentu punktiem.
Tāpat popularitāti zaudē sēņu lasīšana un konservēšana - 2003.gada decembrī to darīja 66% iedzīvotāju un kritums ir par septiņiem procentu punktiem.
Par trim procentpunktiem sarukusi arī svaigu augļu un dārzeņu glabāšana pagrabos vai citās tam piemērotās vietās.
Neskatoties uz popularitātes izmaiņām atsevišķu darbību veikšanā, kopējais iedzīvotāju īpatsvars, kuri mēdz vienā vai otrā veidā veidot sev ziemai pārtikas krājumus, pēdējo trīs gadu laikā nav mainījies - tas vēl aizvien ir 82%.
Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, atklājas, ka līdzīgi kā pirms deviņiem gadiem biežāk sev pārtikas krājumus ziemai gatavo latviski runājošajās ģimenes un laukos dzīvojošie.
Tāpat vērojams, ka saglabājas sakarība starp ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli un pārtikas gatavošanu ziemai: jo trūcīgāka mājsaimniecība, jo lielāka iespēja, ka tās locekļi gatavos pārtikas krājumus.
Savukārt no reģioniem visčaklākie pārtikas krājumu veidotāji dzīvo Zemgalē un Latgalē, bet ne tik čakli - Kurzemē un Rīgā.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā2012.gada beigās, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.