Pēc LIZDA datiem, streikā bija plānojuši piedalīties ap 20 000 izglītības darbinieku, bet ne visi streikos trīs dienas.
Tāpat ne visās izglītības iestādēs tiek pārtraukts mācību darbs. Informācija par izglītības iestāžu darba norisi atrodama konkrētās pašvaldības mājaslapā, vai jāvēršas izglītības iestādē.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidroja - ja izglītības iestāde nav slēgta, bet strādā minimāli, tad izglītojamiem jānodrošina izglītības ieguves process, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process.
Streika vai pedagogu neesamības dēļ nevar organizēt mācības attālināti. Tāpat nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu amata pienākumu izpildi pedagogiem, kuri nepiedalās streikā. Ministrijā atsaucās uz Streiku likuma 34.pantu, kas nosaka, ka par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo kolēģu darbu, kā arī par pedagogu pieņemšanu darbā streikojošo pedagogu vietā, var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Gadījumā, ja attiecīgajā izglītības iestādē neviens pedagogs nestreiko, izglītības iestāde turpina darbu kā ierasts.
IZM jau norādīja, ka pedagogu streiks ir nelikumīgs, jo prasības ir izpildītas, piebilstot, ka, atbilstoši Streiku likuma 24.panta pirmajai daļai, streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Līdz šim neviens tiesai nav lūdzis vērtēt streika likumību.
Ar streiku tiek risinātas strīds starp darba devēju un darba ņēmēju, un pedagogu streika gadījumā darba ņēmēju pārstāv arodbiedrība, savukārt darba devēji ir pašvaldības, kurās atrodas pašvaldību izglītības iestādes.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka neizslēdz iespēju pagarināt streiku, jo uzskata, ka nav izpildītas visas streika prasības. Lēmumu par turpmākajām rīcībām LIZDA padome pieņems, balstoties uz situācijas attīstību tuvākajās dienās.