Latvija svin neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu

Šogad Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu atzīmēs ar attālinātiem un individuāliem pasākumiem.

Pirmdien plkst.9 attālināti notiks ekumeniskais dievkalpojums, tam tiešraidē no Rīgas Doma varēs sekot līdzi Latvijas Televīzijā.

Saeima plkst.12 pulcēsies uz svinīgo sēdi, kurai ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā svētku uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Rīgu pie Brīvības pieminekļa rotās kompozīcija Ziedu Latvija, vides mākslas objekts Goda vārti virtuāli vēstīs par Latvijas valsts karogu un himnu Dievs, svētī Latviju!. Stāsta videoversiju būs iespējams redzēt ikvienam interesentam tīmekļa vietnē kultura.riga.lv.

Iepazīstinot ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajiem notikumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis plašu aktivitāšu programmu demokrātijas vērtību stiprināšanai digitālajā vidē. Viens no tiem ir digitāls ekskursijas maršruts 1990.gada 4.maijam pa pēdām, kura aplikācija ir pieejama platformā Google Maps.

Cilvēki aicināti virtuāli vai individuāli doties izzinošā pastaigas maršrutā Vecrīgā un Rīgas centrā, iepazīstot vietas, kur tika apspriesta, rakstīta un pieņemta neatkarības atjaunošanas deklarācija. Maršrutu sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa.

Tāpat ir izveidota izzinoša spēle, digitālā darba lapa gan skolēniem, gan ikvienam interesentam - 1990.gada 4.maijs. Spēlei ir trīs dažādas grūtības pakāpes.

Tāpat interesentiem ir pieejamas muzeja ekspozīcijās un izstādē Latvijas gadsimts lietojamās digitālās aplikācijas brīvpieejas platformā emuzejs.lnvm.lv, kā arī 68 muzeju izstādes Latvijas gadsimts un interaktīvā galerija Gadsimta albums, kur cilvēki ir aicināti pievienot savas ģimenes fotogrāfijas par Trešās atmodas notikumiem.

Svinot 4.maiju, Latvijas Institūts īsteno jaunu multimediālu projektu The Latvian ABC, kas angļu valodā būs pieejams dažādos formātos - kā e-kartītes, kā klausāmgrāmata un kā iespiesta brošūra. Tāpat Latvijas Institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Pils ielā realizējis pilsētvides projektu Svini savu brīvību. Radi un dari, kas rāda Latvijas jaunās paaudzes talantu skatījumu uz Latvijas brīvības un neatkarības ceļu.

Savukārt Rēzeknes grupa Kingi plkst.18 sniegs svētku koncertu tiešsaistē, bet Talsu Tautas nams organizēs neierastu pasākumu - plkst.13 norisināsies tiešsaistes sarunas un mūzika Pie balti klāta galda. Galdā tiks celta Talsu pilsētas un novada uzņēmēju un mājražotāju produkcija, savukārt kā viesi gaidāmi dažādu profesiju pārstāvji no Talsiem.

Cēsu un Ogres pašvaldības aicina iedzīvotājus dalīties ar atmiņu stāstiem par 1990.gada 4.maiju. Savukārt Liepājā, lai radītu kopīgu svētku sajūtu, īpaši liepājniekiem tiks atklāta elektroniskā vietne, kurā aicinās rakstīt kopīgus novēlējumus Latvijai.

Savukārt kultūras centra Siguldas devons aicina iedzīvotājus iesaistīties akcijā ie[log]ojies. Tās laikā pirmdien pēc iepriekš izziņota grafika daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos un privātmāju rajonos ielidos bezpilota lidaparāts, veicot novadnieku sveicienu iemūžināšanu fotomirkļos pie atvērtiem logiem.

Akcijas ie[log]ojies fotogrāfs Alvis Rozenbergs sociālajā tīklā Instagram jau aizsācis fotogrāfiju kolāžu veidošanu no sveicieniem logos. Kultūras centrs Siguldas devons aicina novadniekus, sekojot šim piemēram, pienākt pie loga un sveikt Latviju neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā, sapošoties svētkiem, izcepot kūku sarkanbaltsarkanā krāsā, uzklājot baltu galdautu uz mazā galdiņa balkona stūrī vai uzspēlējot mūzikas instrumentu.

Fotogrāfiju kolāža ar sveicieniem tiks apkopta 5.maijā un publicēta visos pašvaldības un kultūras jomas informatīvajos kanālos, parādot novadnieku radošumu un aizrautību Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Pasta pakalpojumu pastabalodis.lv iedzīvotāji var Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos iepriecināt tuviniekus, draugus un paziņas, nosūtot īpašu Atmodas laika pastkarti.

Godinot deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu 1990.gada 4.maijā un vienlaikus esot klātesoši šī gada svētkos, kad aprit 30 gadi, kopš deklarācijas pieņemšanas, Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā skaistākās fotogrāfijas no vēsturiskās dienas notikumiem.

Nosūtīšanai pieejamas četras dažādas fotogrāfijas, kas tapušas pie Augstākās Padomes ēkas un 11.novembra krastmalā 1990.gada 4.maijā. Pieejama arī piektā kartīte, kurā apkopotas visas četras fotogrāfiju kopijas.

Arī ierastais tautastērpu gājiens šogad notiks citādāk nekā iepriekš - pirmdien to varēs svinēt, nopublicējot uz Facebook sienas savu vai grupas fotogrāfiju ar tēmturi #tautastērpugājiens.

Orķestris Rīga savā mājaslapā un sociālo tīklu kontos pirmdien digitālā video formātā saviem klausītājiem piedāvās latviešu komponista Jurjānu Andreja kantātes Tēvijai atskaņojumu. Savukārt VEF Kultūras pils ikvienai ģimenei virtuālā vidē dāvās koncertu Latvija - tava un mana. Koncertā kopā ar simfonisko orķestri uzstāsies pazīstami solisti, kā arī diriģents, mākslinieciskās koncepcijas īstenotājs un vadītājs ir Normunds Vaicis.

Rīgas Porcelāna muzejs 4.maijā piedāvās akciju Svētku porcelāns. Muzeja sociālās vietnes Facebook kontā būs izvietota fotogalerija ar muzeja krājuma priekšmetiem par tautisku tēmu. Ikvienam akcijas dalībniekam būs iespēja atsūtīt uz muzeja lapu sev piederošu porcelāna priekšmetu ar tautisku dekoru, ko muzeja speciālisti publicēs atsevišķā galerijā.

Savukārt muzejs Rīgas Jūgendstila centrs aicinās "celt godā ģimeņu mantojumu" un laikus sagatavoties Baltā galdauta svētkiem. Sākot no 1.maija, savā Facebook profilā muzejs sniedz ierosmi svētku svinēšanai - piedāvās ekspozīcijas par svētku galda noformējumu, kā arī svētku mielasta receptes.

Tikmēr Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvalde ir sagatavojusi izstādes Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā 2020.gada izdotā kataloga digitālo versiju, kurā apkopoti 92 Latvijas ainavas gleznojumi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Digitālais Latvijas ainavas katalogs papildināts ar dabas skaņām un iespējām pietuvināt attēlus, tādējādi skatītājiem radot realitātes un klātesamības sajūtu. Tas būs apskatāms Svētā Pētera baznīcas mājas lapā un Facebook kontā.

Rīgas Centrālajā bibliotēka svētkos atzīmēs ar virtuālu izstādi, kurā būs apkopota informācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajām grāmatām.

Kultūras centra Mazā ģilde mājaslapā un sociālajās vietnēs 4.maijā būs iespējams noskatīties Romualda Pipara filmu Vēsture aiz kadra, bet kultūras centra Ritums iestādes YouTube kanālā būs apskatāms īpašs sveiciens, kurā redzami amatu meistaru darbi, kas izmantojami svētku godos.

Savukārt Cēsu novada pašvaldība, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicina Cēsu novada un tuvējās apkārtnes iedzīvotājus dalīties ar atmiņu stāstiem par 1990.gada 4.maiju. Ar šādu aicinājumu pie iedzīvotājiem iestādes vērsās, lai godinātu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu, saistoši veidotu valstisko apziņu un koptu vēsturisko atmiņu, 

Stāstu ievākšana notiks elektroniski, un īpaši atlasītu saistošāko stāstu publicēšana paredzēta Cēsu Facebook, Twitter, Instagram un Draugiem.lv profilos. Lai tos iesūtītu, jāraksta uz e-pasta adresi [email protected]. Vienlaikus katrs pats aicināts publicēt savu, savu vecāku, vecvecāku vai kāda cita tuva cilvēka stāstu savos sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #mans4maijs.

Stāsta veidošanai organizatori aicina atrast kādu stāsta varoņa tā laika perioda fotogrāfiju, ko publicēt kopā ar atbildēm uz četriem jautājumiem par 4.maiju. 

Iedzīvotājiem jāpastāsta, kur viņi atradušies un ko darījuši Latvijas neatkarības atjaunošanas brīdī, kādas bijušas sajūtas pirms un pēc 1990.gada 4.maija. Tāpat iedzīvotāji aicināti dalīties pārdomās par to, kā Latvija izmainījusies pēdējos 30 gados, kā arī ko novēlētu Latvijai nākamajos 30 gados.

Gados jaunākie cēsnieki īpaši aicināti intervēt savus vecākos tuviniekus un intervijas publicēt, lai saglabātu viņu liecības par notikumiem pirms trīs desmitgadēm. Vienlaikus vēsturiski nozīmīgākie atmiņu stāsti, kas būs atsūtīti uz [email protected], tiks iekļauti Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā. 

Tāpat, lai padarītu 4.maija baltā galdauta svētkus īpašākus, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs laika posmā no pirmdienas līdz 10.maijam padarīs brīvai straumēšanai pieejamu īpaša koncerta ierakstu, kas tiks izziņots cesis.lv un Cēsu sociālo tīklu kontos.

Kā vēstīts, 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Augstākā Padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.