Savukārt elektroenerģijas patēriņš pagājušā gadā sasniedza 7,4 miljonus MWh, kas ir par nepilniem 2% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Aizvadītais gads bija vērā ņemams ar karsto vasaru, kas būtiski mazināja ūdens pieplūdi Daugavā, kā rezultātā Daugavas hidroelektrostacijas (HES) izstrāde salīdzinot ar gadu iepriekš kritās par 44%. Karstās vasaras dēļ pieauga elektroenerģijas deficīts ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļvalstīs, kas izraisīja cenu kāpumu," pagājušā gada elektroenerģijas tirgus apkopojumu vērtēja AST Elektroenerģijas tirgus attīstības un integrācijas daļas projektu vadītājs Aigars Sīlis.
Viņš skaidroja, ka vietējo avotu izstrādes kritumu nebija iespējams kompensēt ar iepriekšējos gados pierasti lētākas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm, tādējādi elektroenerģijas cenas auga visā reģionālā. Pērn vidējā Nord Pool elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,90 eiro par MWh.
Vietējie elektroenerģijas ražotāji Latvijas elektroenerģijas patēriņu 2018.gadā nosedza nepilnu 88% apmērā, kamēr gadu iepriekš, tika saražots 101% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas. Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms pērn samazinājās līdz 2,3 miljoniem MWh jeb par 44,3%, salīdzinājumā ar 2017.gadu, savukārt termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 81% līdz 2,7 miljoniem.
Vēja elektrostacijās pērn tika saražoti 121 000 MWh, kas ir kritums par 18,6%, mazajās (līdz 10 megavatiem (MW)) koģerācijas stacijās - 462 000 MWh, kas ir (kritums par 16,7%, biomasa elektrostacijās - 438 000 MWh, kas ir pieaugums par 9,4%. Savukārt ar biogāzi tika saražotas 349 122 MWh, kas ir kritums par 9,6%, mazie HES saražoja par 53% mazāk - 51 000 MWh elektroenerģijas. Procentuāli liels, bet kopējā īpatsvarā neliels pieaugums ir vērojams saules elektrostaciju tīklā nodotajai enerģijai - 1 277 MW, kas ir par 25,9% vairāk nekā 2017.gadā, liecina apskats.
Protons elektonovičs