Latvijas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka Lielbritānijai ir prasīta personas izdošana. Tagad tiekot gaidīts lēmums no Lielbritānijas kompetentajām iestādēm - izdot vai neizdot minēto personu.
Majevska atgādināja, ka Karpičkovam Latvijā apsūdzība celta vēl pēc tolaik spēkā esošā Kriminālkodeksa trīs pantiem. Ņemot vērā, ka izmeklētāji jau bija paspējuši celt apsūdzību, lietā pret Karpičkovu nav iestājies noilgums.
Jau ziņots, ka Latvijā Karpičkovam celta apsūdzība pēc Kriminālkodeksa (KK) 144.panta 4.daļas - par mantas piesavināšanos lielos apmēros, pēc KK 190.panta - par dokumentu viltošanu, kā arī pēc 218.panta 1.daļas - par neatļautu ieroča nēsāšanu.
Karpičkovs tiek apsūdzēts par 232 000 ASV dolāru piesavināšanos no bankas Olimpija izsniegtā G-24 kredīta firmai Kompānija Alda, kas piederēja Pārdaugavas grupējuma vadītājam Vladimiram Ļeskovam.
Karpičkovs atradās meklēšanā kopš 1996.gada, kad viņš aizbēga no mājas aresta. 1999.gada oktobra sākumā Karpičkovs jau bija aizturēts Londonā, taču Lielbritānija atteicās izdot viņu tiesāšanai Latvijā, nepaskaidrojot iemeslu.
2014.gadā Karpičkovs britu presei stāstīja, ka viņš padomju laikā strādāja Latvijas VDK, kur uzdienējās līdz majora pakāpei. Karpičkovs laikraksta Sunday People korespondentam izrādījis dažādus kaujas paņēmienus un stāstījis par savām VDK aģenta gaitām Padomju Latvijā un Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta darbību neatkarīgajā Latvijā.
Karpičkovs apgalvojis, ka viņš Latvijā gan spiegojis Krievijas labā, gan arī ziņas par Krieviju sniedzis Latvijai, Francijai un ASV. Kā iemeslu aizbēgšanai no Latvijas uz Lielbritāniju Karpčikovs minējis to, ka Krievija uzzinājusi par viņa dubultaģenta lomu.
Londonu viņš izraudzījies tādēļ, ka cerējis uz dāsnu atlīdzību no Lielbritānijas puses apmaiņā par sniegto informāciju un ar slepeniem dokumentiem piepildītiem diviem čemodāniem. Tomēr britu dienestus viņš neesot ieinteresējis.