Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) paudusi nostāju, ka, tikai nodrošinot pietiekamu finansējumu Kohēzijas politikai un Kopējās lauksaimniecības politikai, būs iespējams realizēt ES ambiciozos klimata mērķus.
Sanāksmē klātesošie dalībvalstu pārstāvji atzina, ka Kohēzijas politika nākamajā finanšu plānošanas periodā būs ne tikai instruments sociālekonomiskās konverģences veicināšanai, bet arī nozīmīgs atbalsts klimata mērķu īstenošanā.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvija redz nākotnes Kohēzijas politiku kā iespēju veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, īstenojot klimatam draudzīgas, ilgtspējīgas un modernas iniciatīvas.
Samitā apstiprinātajā deklarācijā uzsvērts, ka Kohēzijas politikas investīciju kapacitāte ir izšķiroši svarīga, lai ES spētu atbildēt izaicinājumiem, ar kuriem tā šobrīd sastopas. Tādēļ samita dalībnieki deklarācijā pieprasīja saglabāt finansējumu Kohēzijas politikai tādā pašā apmērā kā 2014.-2020.gada budžeta periodā.
Samita dalībnieki aicināja panākt pietiekami ambiciozu, izsvērtu un taisnīgu vienošanos par ES ilgtermiņa budžetu. Tā savlaicīga apstiprināšana ir priekšnosacījums jaunās paaudzes programmu īstenošanas uzsākšanai un nepieciešama, lai dotu skaidru signālu Eiropas ekonomikai.
Kalniņa-Lukaševica pauda gandarījumu par Kohēzijas draugu samitā klātesošo dalībvalstu vienotību jautājumā par Kohēzijas politikas nozīmi nākamajā finanšu plānošanas periodā. Kohēzijas draugu samits tika rīkots nepilnu mēnesi pirms ārkārtas Eiropadomes sanāksmes 2020.gada 20.februārī, kas būs veltīta ES daudzgadu budžetam 2021.-2027.gada periodam.
Vizītes laikā parlamentārā sekretāre arī tikās ar Portugāles Ārlietu ministrijas valsts sekretāri Eiropas lietās Anu Paulu Zakarias. Šo konsultāciju laikā tika pārrunātas Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības, ES daudzgadu budžeta izstrādes un apstiprināšanas grūtības, ES tirdzniecības politikas aktualitātes un plānotās Konferences par ES nākotni organizēšanas aspekti.
Nē marihuānai
hmm
vai vai