Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pērn bija 42,9 gadi

Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija 42,9 gadi, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tostarp mazākais iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija Pierīgā - 40,7 gadi, bet lielākais iedzīvotāju vidējais vecums bija Latgalē - 45,2 gadi.

Statistikas pārvaldē norāda, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās. Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn nedaudz palielinājās - par 485, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas bija 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadi pērn pieauga par 2596, bet šis vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 61,7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā senioru jeb iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem skaits pieauga par 4170 jeb 1%, īpatsvaram sasniedzot 22,4%.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka no visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5% ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5%, bet tikai 37,8% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars pērn bija Pierīgā - 18,8% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bērnu skaitam 2022.gadā pieaugot par 1,4% jeb 1000. Bērnu skaits pērn palielinājās arī Vidzemē - par 0,4% jeb 111. 

Vienlaikus mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē - 13,6%, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits - par 1,1% jeb 374 bērniem. 

Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads, kurā 26,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā šajā vecumā bija attiecīgi tikai 11% un 11,8% iedzīvotāju.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-63 gadi svārstās no 60,7% Kurzemē līdz 62% Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā - par 4200, kā arī Rīgā - par 3000, bet visvairāk samazinājās Latgalē - par 2100. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62% Rīgā līdz 59,1% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā - 57,5%, bet visvairāk Rēzeknes novadā - 64,8%.

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē - 24,7%,  bet vismazāk Pierīgā - 19,4%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī - 25,4%, bet vismazākais īpatsvars Jelgavā - 20,9%. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados - attiecīgi - 27,3% un 27,2% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem,  kamēr vismazāk ir Mārupes novadā - 11,1%.

Jau vēstīts, ka 2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,4% jeb 7300 vairāk nekā gadu iepriekš.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas