Latvijā ekonomisko situāciju kā labu novērtē vien 20% iedzīvotāju

Vidēji Eiropas Savienībā pozitīvu vērtējumu savas valsts ekonomiskajai situācijai ir snieguši 26% iedzīvotāju, 72% bijuši pretējās domās, bet vēl 2% nav snieguši konkrētu atbildi uz jautājumu.Iedzīvotāji arī lūgti minēt tās lietas, kas viņos rada vislielāko satraukumu saistībā ar viņu valsti. Kā pirmo vairums (55%) minējuši bezdarbu, 38% Latvijas iedzīvotāju minējuši ekonomisko situāciju, bet kā trešā visbiežāk pieminētā lieta ir nodokļu politika - par to satraucas 21% respondentu. Latvijas iedzīvotāji arī ir nobažījušies par veselības aprūpi un sociālo drošību un pensijām. Tikmēr neviens nav paudis bažas par vides, klimata un enerģijas jautājumiem. Tāpat salīdzinoši mazai daļai (5%) rūp valdības parāds un noziegumi.Labākās domās par savas valsts ekonomisko situāciju ir gan Lietuvas, gan arī Igaunijas iedzīvotāji, kas apsteidz arī Eiropas Savienības kopējo rādītāju. Lietuvā pozitīvi noskaņoti par ekonomisko situāciju ir 29%, 69% bijuši pretējās domās, bet 2% nav snieguši atbildi. Tikmēr Igaunijā 41% atzinuši, ka valsts ekonomiskā situācija ir laba, 57% bijuši negatīvi noskaņoti un 2% nav zinājuši konkrētu atbildi.Vispozitīvāk noskaņoti par savas valsts ekonomisko situāciju ir zviedri (80%), vācieši (77%) un Luksemburgas iedzīvotāji (75%), bet pesimistiskākie Eiropas Savienībā ir Grieķijas un Kipras iedzīvotāji, kur 2% atzinuši, ka ekonomiskā situācija ir laba. Savukārt pēdējā vietā ir Spānija, kur pozitīvu atbildi sniedzis vien 1% respondentu. Eiropas Savienības jaunpienācējā - Horvātijā - optimistiski noskaņoto arī ir maz - 3%.Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Eiropas Savienībā kopumā kā galvenā problēmas tiek minētas bezdarbs un ekonomiskā situācija. Trešajā vietā ir cenu pieaugums, ceturtajā - valdības parāds. Vismazāk Eiropas Savienības iedzīvotājus satrauc vides, klimata un enerģijas jautājumi un terorisms.Eirobarometra 2013.gada pavasara standarta apsekojums tika veikts tiešu interviju veidā laikposmā no 2013.gada 10.maija līdz 26.maijam. Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs tika aptaujāti 32 694 cilvēki.