Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), kura vada Latvijas delegāciju pārstāvībai ANO Augsta līmeņa politikas forumā un otrdien tajā sniegs ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā, norāda, ka, prezentējot Latvijas otro ziņojumu ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu, Latvijas puse apzinās, cik būtiska ir valsts pāreja uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību.
"Domājot par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, mums jāņem vērā gan Covid-19 ietekme, gan Krievijas īstenotā militārā uzbrukuma Ukrainai ietekme. Katrs šodienas ieguldījums un sasniegtais mērķis nozīmē nākamo paaudžu tiesību aizstāvēšanu gan Latvijā, kā arī ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības veicināšanu," pauž Muižniece.
PKC vadībā, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sagatavotais Latvijas otrais ziņojums ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu tiek prezentēts šogad, kad Latvija ir pabeigusi vienu vidēja termiņa plānošanas periodu (2014-2020) un sākusi Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027), kā arī Eiropas Zaļā kursa īstenošanu, pievērsusies Covid-19 pandēmijas izraisīto seku novēršanai un risina ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu saistītos izaicinājumus.
PKC vadītājs Pēteris Vilks skaidro, ka Latvijai ir labi sasniegumi miera, tiesiskuma un spēcīgu institūciju jomā, tāpat pēdējos gados palielinājies sniegtais atbalsts pasaules valstīm ar zemiem attīstības rādītājiem.
Vilks kā Latvijas lielākos izaicinājumus uzsver joprojām augsto ienākumu nevienlīdzības līmeni starp cilvēkiem un reģioniem Latvijā un nabadzības riska pieaugumu, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka klimata jomā Latvijai ir svarīgi konsekventi risināt izaicinājumus enerģētikā un turpināt kursu, lai izpildītu 2030.gada apņemšanās klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem netiek nesamērīgi negatīvi ietekmētas.
Tā kā bez miera nevar būt ilgtspējīgas attīstības, Latvija ziņojumā ANO norāda uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ietekmi uz starptautisko kārtību, sabiedrību polarizāciju, uz pārtikas un enerģijas tirgiem un visneaizsargātākajiem cilvēkiem visā pasaulē.
Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Ja iepriekšējā ziņojumā 2018.gadā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram ilgtspējīgas attīstības mērķim, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķu līmenī.
Savukārt trešdien, 13.jūlijā, foruma ietvaros norisināsies Latvijas organizēts tiešsaistes pasākums "Bibliotēkas un muzeji kā droša telpa dialogam un informācijas pratībai", izceļot kultūras nozīmi un potenciālu ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā. Pasākumu rīko Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar PKC, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālo komiteju (ICOM) un Starptautisko bibliotēku asociāciju un institūciju federāciju (IFLA).
Tematiskajam pasākumam tiešraidē varēs sekot no plkst.20 pēc Latvijas laika, tas tiks straumēts KM sociālās vietnes "Youtube" kanālā. Pasākums notiks angļu valodā, bez tulkojuma.
13.jūlija Latvijas tematiskā pasākuma vadmotīvs ir "Jautā savai bibliotēkai! Jautā savam muzejam!", tā apliecinot bibliotēku un muzeju gatavību būt par vietējiem ekspertiem un sarunu platformām ilgtspējīgas attīstības jautājumos. PKC atzīmē, ka Latvijas bibliotēkas un muzeji kopš 2018.gada mērķtiecīgi darbojušies kvalitatīvas izglītības un sadarbības veicināšanai, rīkojot izglītojošus pasākumus par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu nozaru profesionāļiem, kā arī īstenojot starpdisciplinārus projektus bibliotēku un muzeju apmeklētājiem.
Pasākumā uzstāsies britu muzeju speciālists un ICOM Ilgtspējīgas attīstības darba grupas loceklis Henrijs Makgī, IFLA projekta "Pasaules bibliotēku karte" vadītāja Kristīne Pabērza-Ramiresa, Apvienoto Arābu Emirātu universitātes profesore, informācijas pratības eksperte Maha Bašri. Ar pieredzi kopienu saliedēšanā, miera un medijpratības veicināšanā dalīsies arī Ukrainas Bibliotēku asociācijas valdes locekle Tetjana Hrančaka.