Latviešu emigrantus satrauc jauninājumi saistībā ar informācijas apmaiņu par viņu kontu stāvokli

Un arī otrādāk – ārzemju bankām, kurās savus kontus izveidojuši Latvijas valstspiederīgie, tagad būs obligāts pienākums reizi gadā sūtīt datus Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par mūsu tautiešu ienākumiem ārvalstīs.

To, kādas naudas summas bankās ārzemēs glabā Latvijas fiziskās un juridiskās personas VID uzzinās reizi gadā. Lielbritānijā dzīvojošie tautieši vērtē, ka šādā veidā VID iejaucas privātajā dzīvē.

Anglijas pilsētā Bostonā esošajā latviešu pārtikas preču veikalā sastaptās Guna un Sandra uzskata – ir pazemojoši, ka Latvijas nodokļu iekasētājiem nu būs iespēja nelikt mierā pat emigrācijā. Ja pat nekādas sankcijas no VID nesekos, esot vienalga ļoti nepatīkama sajūta.

“Tā ir nekaunīga iejaukšanās privātajās lietās, jo mēs tur nestrādājam. Mēs tur nemaksājam nodokļus, bet mēs arī neizmantojam neko no Latvijas – iešanu pie ārstiem vai ko tādu. Neko,” sprieda Guna.

“Mēs jau neesam biznesmeņi, mēs esam vienkāršie strādnieki. Nopelnām naudiņu, dzīvojam, braucam atpūsties. Tā ir cūcība! Ko meklē tās mazās zivtiņas? Lai meklē tās lielās zivis. Tās jau, protams, neaiztiek,” uzskata Sandra.

Savukārt turpat Bostonā dzīvojošais Mārcis secina - latviešu imigranti Lielbritānijā baidās, ka piekļuve viņu bankas kontu datiem varētu būt tikai sākums kaut kam vēl nepatīkamākam, piemēram, jaunām nodevām.

“Tas ir galīgi garām, tā Latvijas valdība jau tā no mums sūc ārā visu, ko var izsūkt. Es tiešām noņemu cepuri nost to cilvēku priekšā, kas ir palikuši Latvijā un vēl spēj tur izdzīvot. Ja ķersies vēl klāt mums, kas ir izbraukuši, nu tad jāsāk domāt, kas tā par brīvību. No brīvības nav ne smakas,” vērtē Mārcis.

Taču runa nav tikai par Lielbritāniju. Informācija tiks ievākta no 52 valstīm – Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un citu kontinentu valstīm. To nav izdomājis VID, tā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prasība (OECD) cīņai pret pārrobežu nodokļu krāpšanu. Pirmā informācijas apmaiņa par bankas kontos glabātajām summām būs jau pēc diviem mēnešiem.

“Šis ir ļoti būtisks solis, kas ļaus cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu, tai skaitā, aptverot ārvalstu jurisdikcijās glabāto naudas apjomu, un mazināt iespējas slēpt ārzonu jurisdikcijās naudu un izvairīties no nodokļu nemaksāšanas,” skaidroja VID Centrālās informācijas apmaiņas daļas vadītāja Jeļena Dorohina.

Taču VID mierina – ne jau pilnīgi visus Latvijas nerezidentus un latviešu emigrantus ārzemēs pārbaudīs. Informāciju par summām kontos VID no ārzemēm saņems, ja Latvijas valsts piederīgais kādā no bankām ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, kā savu kontakttelefonu norādījuši Latvijas numuru vai iedevuši Latvijas adresi. Tāpat iemesls būs automātiskie ikmēneša naudas pārskaitījumi uz Latviju jeb tā sauktais direct-debit. Latvijas VID tad jau vērtēs, vai nav veikta kāda nereģistrēta saimnieciskā darbība un vai ir nepieciešams iesniegt gada deklarāciju.

Informācija ietvers gan kontu bilanci, gan vērtību, datus par noteikta veida ienākumiem, piemēram, ienākumiem no procentu maksājumiem, ienākumiem no dividendēm, finanšu aktīvu pārdošanas.

Taču ir jāatceras, ka informācijas plūsma būs abos virzienos. Proti, citu valstu nodokļu iekasēšanas dienesti saņems datus no bankām Latvijā. Un tik tiešām ir daudz tādu, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošu latviešu, kuri joprojām uztur kontus kādā no bankām Latvijā, bet saziņai norādījuši Lielbritānijas adresi vai telefonu. Tas būs iemesls, lai informāciju par bankas kontu stāvokli Latvijā nosūtītu Lielbritānijas nodokļu ieņēmumu dienestam. Sociālajos tīklos latviešu emigranti jau dalās ar saņemtajām brīdinājuma vēstulēm no bankām Latvijā, jo tās ir atzinušas šos klientus par nerezidentiem.

Informācija tiks analizēta attiecībā uz iespējamiem slēptiem ienākumiem, kuri netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi.

Tāpat ir ļoti daudz tādu latviešu emigrantu Lielbritānijā un citviet ārzemēs, kuri prombūtnes laikā emigrācijā savus Latvijas dzīvokļus un mājas ir izīrējuši un par tiem kontos Latvijā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt, kad emigrācijas valstīs, piemēram, tiek pildītas gada deklarācijas vai cilvēki piesakās kādiem sociālajiem pabalstiem, šos Latvijā gūtos ieņēmumus noklusē. Iespējams, tagad tas varētu radīt problēmas.