Taču pagāja vēl gadu tūkstoši, pirms cilvēks padevās graciozā, lunkanā radījuma burvībai. Pirmās ziņas par kaķa piesaistīšanu mājai saistītas ar VI gadu tūkstoti p. m. ē. Kaķi bijuši lutināti, loloti un dievināti, viņi dzīvojuši greznībā, un viņi dzīvojuši arī badā un postā, tikuši nīsti un nīdēti. Mūsdienās nekas daudz šajā ziņā nav mainījies. Arī tagad ir kaķi mīļumi un acuraugi un ir radības, kuras, ja vien prastu runāt, vērstu skatu uz debesīm un sauktu – ak kungs, ko esmu nogrēkojies, ka man tā jācieš šajā pasaulē? Šeit stāsts par diviem satiktajiem kaķiem.
Mocarellas cienītājs
Ādažos necilā divstāvu ēkā atrodas maza siera ražotne Soira. Nelielajā uzņēmumā valda neatvairāma siera smarža, te ir omulīgi un stilīgi. Esam ieradušies uz tikšanos ar Soiras īpašniecēm Ingu Āriņu-Vilni un Ilonu Lipi un viņu "bosu" runci Zigi. Ar skatienu izmeklējusies četrkājaino, taujāju, vai nav aizcilpojis. Inga smej: "Ieturējis brokastis, Zigis snauž ofisā uz krēsla."
Traucēt vīriešu kārtas radījumu pēc sātīgas ēdienreizes nevajadzētu, un runcis arī neslēpj, ka ceļas nelabprāt – acis tam šauras, rokās paņemts, uz guļvietu atpakaļ vien raugās. Inga šķetina Ziga biogrāfiju: "Viņš pie mums parādījās pagājušā gada jūlija beigās, bija ap gadu vecs, mugura kā zāģis, apmatojums netīrs. Iekšā nenāca, un mēs atstājām barību ārā. Tā vairākas dienas, un tad jau viņu varēja paglaudīt. Kolēģis Toms, runci pirmo reizi ieraugot, nosmējies – kas jums tas par zigi? –, un vārds jaunatnācējam pielipa."
Tagad Zigis sverot sešarpus kilogramu, viņam ir sanitārā grāmatiņa, viņš ir kastrēts, regulāri tiek atblusots un attārpots. Ilona un Inga priecājas, ka Zigis ir ļoti mīlīgs: "Mūsu pastāvīgie pircēji vienmēr taujā – kur ir Zigis? Ja "boss" guļ, izstumjam biroja krēslu ar miegamici veikaliņā – te viņš ir! Strīpainim ļoti patīk dzīvoties pa rokām, un, kad vecāki iepērkas, runcis vienmēr mīļojas ar bērniem."
Kad iegadās garās svētku brīvdienas, Inga ved Zigi uz savām mājām Kadagā: «Tur viņš uzreiz iekārtojas vai nu vīram, vai kādam no abiem mazākajiem bērniem klēpī. Runcim svarīgi būt kopā ar cilvēkiem."
Soirā dzīvodams, Zigis stingri ielāgojis divas lietas: pirmkārt, siernīcas ražotne viņam ir tabu zona, otrkārt – trešdienās tiek gatavots mocarellas siers. Runājot Soiras sieru cienītāja Mārtiņa Rītiņa vārdiem – kas var būt labāks par šo! Zigim dikti garšo mocarella, un savu daļu viņš vienmēr dabū. Mocarella gan ir trekns siers, tajā ir ap 35–45% tauku, bet Ilona un Inga aizstāv runci: "Zigis nav resns, viņam tikai lielas ķepas, lieli vaigi, plati kauli." Es vērtētu kritiskāk. Domāju, Zigis iekārtojies kā pie krējuma ķērnes, un tas nevar neatstāt iespaidu uz figūru. Par laimi, manu viedokli neviens neprasa.
Starp citu, Zigis ir komunikabls, viņam ir draugi kaimiņos kokrūpniecības uzņēmumā un dāņu zivju firmā. Kad pārnāk, uzreiz zināms – jo tad smaržo pēc skaidām vai zivīm.
Latviešu tautas ticējums – ja svešs kaķis ienāk mājās, gaidāma liela veiksme.
Rotu Rūdis
Pretēji gaidītajam Rūdis, izrādās, nav ruds, bet gan melnbalts kaķis. Viņš dzīvo juvelieru darbnīcā – veikalā RARO, kas atrodas puspagrabstāvā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā. RARO ir pirmie burti no Rūda saimnieces Latvijas Amatniecības kameras meistares juvelieres Rantas Rogas vārda un uzvārda; latīņu valodā "raro" nozīmē "rets". Ranta saka: "Visas rotas te ir vienā eksemplārā, un Rūdis ir rets kaķis – personība, guļ un staigā, kur pats vēlas, un, paldies Dievam, ir veselīgs, tātad ilgi dzīvos." Runcis atnācējus sagaida, stalti sēžot uz letes, blakus viņam deg svece.
Pirms astoņiem gadiem draudzene Rantai uzdāvināja Rūdi, un runcis vairākus gadus dzīvoja Rantas mājās, bet "es sapratu, ka darbnīcā pavadu vairāk laika nekā mājās, tāpēc Rūdis pārcēlās uz šejieni. Tagad viņš ir mans palīgs. Es vakaros ilgi strādāju, tad Rūdis sēž man uz pleciem vai dara dažādas blēņas, bet vislabāk viņš jūtas, meditējot uz letes vai salonā uz sava krēsla".
Vietas izvēle saprotama, jo no abām vietām Rūdis pārskata ielu aiz lielajiem logiem. Runcis neciešot suņus. Īpaši viņš esot noskaņots pret kādu mazu šuneli, kurš regulāri staigā garām. Tikko Rūdis to ierauga, lec uz palodzes un dusmīgi ņaud!
Redzot Rūdi logā, salonā bieži nāk bērni, lai viņu paglaudītu. Rūdim tas kā medusmaize, jo kaķis ir īsts luteklītis. Slaids, skaists un kulturāls, kaut viņam nav dižciltīgu radurakstu. Ranta savu kompanjonu mēdz izrotāt: "Aplieku viņam ap kaklu skaistu rokassprādzi, un viņš lepns un laimīgs staigā pa salonu." Rūdim ir gluda, mirdzoša spalva un skaistas zaļas acis. Ranta priecājas: "Viņš uzvedas kā jauns kaķis – skrien, spēlējas, lec, kaut ko reizēm arī apgāž. Dikti ziņkārīgs, cik reižu nav ūsas un asti uz sveces apsvilinājis, bet atkal iet klāt. Šodien Rūdi pārsteidza baltais sniegs aiz loga. Viņš ir sajūsmā."
Latviešu tautas ticējums – kad kaķis saimniekam visur seko pa pēdām vai sēž uz pleciem, būs nauda.