No Saskaņas centra saraksta ievēlētais deputāts Elksniņš Saeimā strādā kopš rudens un parlamenta darbā viņš iesaistījies aktīvi. Bieži redzams Saeimas tribīnē, un viņa iesniegtie vairāk nekā 50 grozījumi "Operatīvās darbības likumā" nebūtu nekāds pārsteigums, ja vien tie būtiski nesašaurinātu operatīvo darbību pielietošanas iespējamību.
Elksniņa sagatavotie priekšlikumi izslēdz iespēju nodrošināt tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu kā aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un iekārtu, likvidēt valsts neatkarību, graut teritoriālo vienotību, vēsta de facto. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība), kura vadīta komisija nākamnedēļ sāks skatīt likuma grozījumus, iesniegtos ierosinājumus sauc par graujošiem.
"Elksniņa grozījumi nozīmē, ka cilvēki, kuri iestāsies pret Latvijas neatkarību, pret viņiem nevarēs izmantot operatīvo darbu. Es nezinu, ar kuru galu Elksniņš domā, bet cilvēkiem , kuriem Latvijas neatkarība ir kā kauls kaklā, grozījumi ir Ziemassvētku dāvana, tā ir tīra vēršanās pret Latvijas Republikas neatkarību," sacīja Latkovskis.
Pats deputāts raidījumam skaidroja, ka grozījumus iesniedzis, domājot par sabiedrību kopumā, lai drošības iestādēm nebūtu tik liela patvaļa, kā arī, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības. Deputāts nācis klajā ar ierosinājumiem, jo, viņaprāt, likums ir novecojis. "Mums ir problēmas. Valsts izmanto savus slepenos ieročus pret cilvēkiem un cilvēkiem nav nekāds iespējas aizstāvēties pret pielietotajām metodēm pret viņiem," sacīja Elksniņš.
De facto norāda, ka šobrīd, kad notiek gatavošanās referendumam par otru valsts valodu, likuma grozījumi, kas apgrūtina tādu noziegumu novēršanu, kas saistīti ar valsts suverenitātes un pastāvošās iekārtas apdraudējumiem, rada bažas par vēršanos pret valsts stūrakmeņiem. Elksniņš gan problēmas nesaredz un aicina grozījumos nemeklēt sensāciju, sakot, ka "valstij ir ziņas par noziegumiem, to pienākums ir ierosināt procesu un veikt slepenās darbības, kādēļ valstij būtu, kas jādara slepeni. Konkrētie priekšlikumi ir mēģinājums panākt augstāku cilvēktiesību ievērošanas pakāpi no tiesībsargājošajām iestādēm."
Elksniņa mēģinājumi likuma labojumus padarīt par maznozīmīgiem gan nav īsti vietā, jo bažas par grozījumu virzību pauž tiesībsargājošās iestādes. Drošības policija un Ģenerālprokuratūra norāda, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks kavēta noziegumu savlaicīga atklāšana.
"Ja gadījumā šādi grozījumi likumā tiktu pieņemti, tas nesekmēs tiesībsargājošo iestāžu darbu, bet to sarežģīs. It īpaši, tiks apdraudēta valsts drošības iestāžu pretizlūkošanas pasākumu īstenošana, novēršot dažāda veida valsts apdraudējumus, kā piemēram ekstrēmisms," satraukts ir Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Viņš norādīja, ka, pieņemot grozījumus, pastāv risks, ka noplūdīs informācija par operatīvo pasākumu veikšanu un pastāv bažas par slepeno informācijas avotu atklāšanu. Drošības policijas šefs uzsver, ka likums atbilst Satversmei un ir efektīvs. Arī virsprokurors Ingemārs Masaļskis uzsver, ka grozījumi ir sasteigti un nav atbalstāmi.
"No cilvēktiesību viedokļa jau ir noteikts, ka ar operatīvo darbību nevar šantažēt un nodarīt cilvēkam kaitējumu. Tāpēc atsevišķi priekšlikumi, kuros ietvertas dekoratīvas normas, atsevišķos pantos ir liekas," sacīja Masaļskis.
Raidījums ziņo, ka vairāki Elksniņa sagatavotie grozījumi ir pretrunā viens ar otru. Pats deputāts noliedz, ka grozījumus iesniedzis kādu konkrētu personu interesēs. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā opozīcijas deputātiem ir vairākums, taču Latkovskis paudis cerību, ka veselais saprāts uzvarēs un grozījumi atbalstīti netiks.