Zaharova aģentūrai LETA paudusi CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas viedokli, ka, ņemot vērā šā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu pieredzi, lai tehniski izstrādātu šo iespēju, ir ļoti svarīgi grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā Saeimā pieņemt šā gada rudens sesijā. Vaicāta, cik šāda priekšlikuma īstenošana varētu izmaksāt, Zaharova Dienai atzina, ka aprēķini būs veikti līdz priekšlikumu iesniegšanai Saeimā, bet būtu vēlams zināmu summu paredzēt arī jau nākamā gada budžetā, lai varētu veikt nepieciešamos priekšdarbus. Pašlaik budžeta pieprasījumos CVK ir iekļāvusi finansējumu citām lietojumprogrammām.
Priekšlikumi arī paredz – ja tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēma nedarbotos, teiksim, nebūtu elektrības vai interneta pieslēguma, nedarbotos programma vai gadītos kas cits, vēlētāju iespējas nobalsot netiktu traucētas un balsošana šajā gadījumā notiktu reģistrācijas aploksnēs – līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, nododot balsi glabāšanā vai balsojot pa pastu. Šis krīzes risinājums paredzētu – ja tiešsaistes sistēma nedarbojas, vēlētāji tiktu reģistrēti atsevišķā balsotāju sarakstā un vēlētājam līdz ar vēlēšanu materiāliem tiktu izsniegta reģistrācijas aploksne, uz kuras tiktu norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Balsojot vēlētājam vēlēšanu aploksne būtu jāieliek reģistrācijas aploksnē un pie vēlēšanu kastes jāatdod iecirkņa komisijas loceklim, kurš to vēlētāja klātbūtnē apzīmogotu un iemestu vēlēšanu kastē. Pēc tam, kad sistēmas darbība atjaunotos, reģistrācijas aploksnēs nobalsojušie vēlētāji tiktu atzīmēti elektroniskajā vēlētāju reģistrā, bet balsu skaitīšanas laikā reģistrācijas aploksnes tiktu sašķirotas derīgajās un nederīgas aploksnēs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!