Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izsludinājusi būvniecības iepirkumu pils kastelas dienvidu korpusa rekonstrukcijai un restaurācijai, šai pils daļai muzeja lietošanā būtu jānonāk 2024. gadā. ''Finansējums šobrīd atļauj īstenot vien trešo daļu,'' uzsver VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits. Finansējums muzeja ekspozīcijai, kā arī tālākais laika grafiks un finansējums pils rekonstrukcijai pēc 2024. gada vēl nav noteikts.
Muzeja direktors Arnis Radiņš uzsver, ka pašlaik pats galvenais ir nenonākt līdz situācijai, ka muzeja pastāvīgā ekspozīcija sapakota iegultu jaunajās Pulka ielas muzeju krātuvēs un apmeklētājiem nebūtu pieejama. ''Tāds posms mūsu vēsturē vēl nav bijis,'' saka direktors, neielaižoties patētiskās runās par to, ka pašiem nepārcirst dzīvās atmiņas ķēdi ir katras tautas pašcieņas jautājums. Direktoram tas šķiet pašsaprotami. ''Cerējām, ka muzeja 100. jubileju sagaidīsim jau ar kādām ekspozīcijām Rīgas pilī. Diemžēl tā nav noticis,'' – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī cerēja atgriezties 2018. gada novembrī, Latvijas simtgades gadā.
Vēsturiska atkāpe
1920. gada sākumā Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzeja kolekcijas tika nodotas valsts lietošanā, lai Izglītības ministrijas pakļautībā izveidotu Latvijas Etnogrāfisko muzeju (no 1924. gada – Valsts vēsturiskais muzejs). 1920. gada 6. februārī muzeja direktors Matīss Siliņš sāka saimniekot četrās telpās Rīgas pils augšstāvā. Tobrīd neizmantotajās un plašajās Rīgas pils telpās Latvijas valdība izvietoja gan pārvaldes, gan kultūras institūcijas. Par Valsts vēsturiskā muzeja kaimiņiem pilī starpkaru laikā kļuva Valsts mākslas muzejs, Pieminekļu pārvalde un Valsts arhīvs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!