"Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka prezidentam kā valsts galvenajai amatpersonai ir viens viedoklis, bet koalīcijai cits, līdz ar to sabiedrība tagad nesaprot, kā rīkoties," sacīja Lagzdiņš, uzsverot, ka valodas jautājumā "mums visiem ir jābūt vienotiem".
"Varam aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, un rezultāts būs tāds pats, kā ignorējot vai nepiedaloties referendumā - krievu valoda, protams, nekļūs par valsts valodu," sacīja Lagzdiņš.
Tāpēc Lagzdiņam ir savs skaidrojums, kāpēc koalīcija aicina aktīvi piedalīties referendumā, viņaprāt, liela, sociāli aktīvākā latviešu sabiedrības daļa pēc Vladimira Lindermana organizētās parakstu vākšanas jūtas aizskarta, grib kaut ko darīt, un koalīcija piedāvā - jums būs iespēja doties uz referendumu un pateikt savu viedokli. Ja koalīcija rīkotos pretēji, tad sabiedrības daļa, kura nav informēta par dažādām juridiskajām peripetijām, būtu apjukusi un uzskatītu, ka valdība nodod latviešu valodu, jo neaicina balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Līdz ar to koalīcija, aicinot doties uz referendumu un paust savu pozīciju, ir izvēlējusies politiski un emocionāli pareizāko risinājumu. "Prezidenta pozīcija no juridiskā viedokļa ir loģiska, bet negatīvi vērtējams ir tas, ka prezidents šajā gadījumā šķeļ latviešu sabiedrību, aicinot rīkoties savādāk nekā koalīcijas partijas. Valodas jautājums ir tas, kurā mums visiem ir jābūt vienotiem."
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu varētu notikt februārī.