Pēc viņa sacītā, ražas augkopībā un graudkopībā pērn bijušas labas, kas Latvijas lauksaimniekiem ir atspaids pēc iepriekšējo gadu neražām.
Komentējot aizvadītā gada lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultātus, viņš atzina, ka lielu izmaiņu nav salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. "Tie, kas kopj savu zemi, to turpina darīt, bet tie, kas to nav darījuši arī iepriekšējos gados, īpaši nav mainījuši savus paradumus," sacīja Krūmiņš.
Tikmēr, pēc viņa teiktā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piecu gadu senu pagātni lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību ziņā ir vērojamas izmaiņas - pirms pieciem gadiem nekopto platību bija vairāk nekā pērn.
Pēc Krūmiņa sacītā, nekoptās kopumā esot gan tādas, par kurām neviens neliekas ne zinis, gan tādas, kuras ir iecerēts apmežot. "Daļa platību, domājams, ar laiku tiks atgriezta lauksaimnieciskajā ražošanā, bet tāpat ir daļa, kas, piemēram, atrodas mežu ielokos un kuras, visticamāk, apmežos," teica LAD direktors.
Viņš pastāstīja, ka pretēji sākotnējai šķietamībai visvairāk nekopto platību ir Pierīgā. "Laikam reizēm cilvēkiem ir vieglāk samaksāt dubulto nodokli nekā platību sakopt," viņš sprieda.
LAD ir ZM pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē ES Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.
lauku papus