Ministre skaidroja, ka ir gatava kaut tūlīt pieņemt darbā to cilvēku, kuru no sava vidus būs izraudzījusies Kultūras alianse, taču kultūras profesionāļiem ir iepriekš pašiem jāvienojas, kurš tas būs.
Kultūras ministre pauda gatavību dot algotu vietu vienam cilvēkam, kurš var strādāt un darīt. Tāpat ar šo cilvēku tiks koordinētas visas lietas, lai varētu realizēt memorandā iekļautās lietas, ko starp Kultūras aliansi un ministri paredzēts nākamnedēļ parakstīt.
Taujāta, vai bijis pareizi par biroja vadītāju iecelt cilvēku, kurš kultūras lietas nepārzina, Jaunzeme-Grende atzina, ka ir ļoti kļūdījusies.
Kā ziņots, ministre pārtraukusi darba attiecības ar biroja vadītāju Valteru Bolēvicu un padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Ilutu Bērziņu, kā arī diviem padomniekiem, bijušajiem kultūras ministriem - Sarmīti Ēlerti (V) un ārštata padomnieku profesionālās mākslas un kultūrizglītības jautājumos Intu Dālderi (V).
Latvijas Radošo savienību ģenerālsekretārs Haralds Matulis minēja, ka ne retāk kā vienu reizi mēnesī jānotiek sanāksmei, kurā piedalās ministre, viņas pārstāvētās partijas Saeimas frakcijas pārstāvji un Kultūras alianses dalībnieki trīs cilvēku sastāvā.
Tomēr Jaunzeme-Grende mudina Kultūras alianses loku šajās tikšanās reizēs paplašināt, lai varētu apspriest kultūras nozares budžeta jautājums, kas ir būtiska un svarīga lieta.
"Mēs kultūras grupas mūsu Nacionālajā apvienībā, gan Vienotībā un Reformu partijā kaut kādā veidā visu laiku sadarbojamies. Ja mēs gribam iet uz koalīciju ar savu redzējumu, tad ir ļoti būtiski, lai tā izstrādāšanā būtu iesaistīti cilvēki no visām pusēm," sacīja ministre. Pēc viņas teiktā, ir jāizstrādā dokuments ar kultūras nozares plāniem, kuru var prezentēt sabiedrība.
Mākslas zinātniece un Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese norādīja, ka viņu ļoti iepriecina ministres paustais, ka visiem kopā ir jāvēsta, ka kultūra ir viens no Latvijas stūrakmeņiem.
"Prieks, ka jūs esat gatava sadarboties ar mums, parakstot kopīgu memorandu un veidojot kopīgu platformu. Man liekas, ka tas tiešām ir jādara kopā, jo līdz šim jums bieži ir nācies nostāties pret pašu nozari, veidojot negatīvu tēlu par pašu nozari, piemēram, apšaubot rakstnieku kapacitāti. Ir sajūta, ka kopā varētu komunicēt nozares pozitīvo tēlu," ministrei pauda Krese.
Savukārt jauno mediju kultūras centra Rixc direktore Rasa Šmite norāda, ka līdzšinējā komunikāciju problēma starp kultūras profesionāļiem un kultūras ministri saistāmi ar to, ka ministre nenāk no citas nozares.
"Kultūra ir nedaudz cita nozare. Vispozitīvākais ir tas, ja nozares spēj mijiedarboties. Problēmu līdz šim varbūt radījis tas, ka mēs runājam dažādās valodās un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ līdz šim vienam otru nav izdevies saprast. Kultūras cilvēki uz jums ar cerībām skatās, jo nākat no ekonomikas nozares, tādēļ cerēja, ka varbūt tiks sakārtotas kultūras ekonomiskās problēmas. Jūs gribat iedziļināties kultūrā, bet varbūt līdz šim nepietiekami uzklausījāt cilvēkus. Latvijā kultūras cilvēki ir ļoti izglītoti, kas krīzes apstākļos apguvuši dažādus ekonomikas terminus," pauda Šmite.
Ministre skaidroja, ka nedomā ļoti iedziļināties kultūras profesionāļu darbā, jo saturu veido paši kultūras profesionāļi, bet ministrs ir tas, kurš cīnīsies par naudu.