Tā 1997.gada aprīlī kuriozs notikums gadījās Ventspils ostā: Ventas kreisajā krastā, vecpilsētā iepretim Ordeņa pilij negaidīti tieši pie piestātnes nogrima igauņu zvejas kuģis Merkurs. Cilvēki negadījumā necieta, jo komandas uz kuģa tobrīd nav bijis.
Merkuru uz kapitālo remontu no Tallinas uz Klaipēdu tauvā vilcis jūra velkonis Kalevipoegs, taču kaut kur pie Sāremas salas velkoņa komanda konstatējusi, ka Merkūrā ieplūst ūdens, jo tas sācis svērties uz sāniem. Netālu no Ventspils sānsvere pārsniegusi jau 15 grādu, tāpēc velkoņa kapteinis lūdzis atļauju ieiet ostā sūces atklāšanai un remontam. Taču pumpēšana nav devusi rezultātu, un pievakarē pie piestātnes, kas tajā vietā ir ap 7 metri dziļa, kuģis nosēdies uz grunts, ar kreiso bortu uzguļoties krastmalai. Nākamajā dienā šī vieta, kuru pilsētnieki iecienījuši kā promenādi pastaigām, bijusi apmeklēta gandrīz tikpat kupli, kā tirgus laukums, jo tāds notikums Ventspilī nav bijis daudzus gadus. Tiesa, 1993.gadā līdzīgs liktenis piemeklējis zvejas kuģi Mērsrags, bet pagājušā gadsimta 80. gadu vidū Ventspilī uzsprāga un pie naftas piestātnēm nogrima tankkuģis Ludvigs Svoboda. Toreiz bojā gāja vairāki jūrnieki.
Merkurs būvēts Vācijā 1984.gadā, tā garums bijis 64,5 metri, bet platums 13,8. Ar avarējušā kuģa remontu Ventspilī īpašniekiem tik ļoti neveicies, ka kuģis pusnogrimušā stāvoklī Ventspilī pavadīja veselus septiņus mēnešus, kļūstot pat par eksotisku modeli kādai pazīstamai gleznotājai. Kad Merkurs lūdzis atļauju ieiet Ventspils ostā, bijušas bažas, ka tas var nogrimt jau jūras kanālā un nosprostot visu kustību tajā, tāpēc speciālisti vispirms devušies reidā apsekot kuģa stāvokli. Secinājuši, ka līdz piestātnēm tas varētu aizvilkties. Bijis ieteikums Merkuru atstāt rūsēšanai uz kāda sēkļa, taču īpašnieki tam nav piekrituši. Vraks atkal peldošā stāvoklī uzdabūts un aizvilkts uz Liepāju sagriešanai metāllūžņos 1998. gada janvārī. Tā kā igauņu firma, kurai Merkurs piederēja, nesedza piestātnes izmantošanas, remonta un pacelšanas izdevumus, tos ap 120 000 ASV dolāru apmērā nācās apmaksāt Latvijas valstij. Kuģis sagriešanai pārdots kādai Vācijas firmai.
Dramatiski notikumi pērn risinājās pie Sīkraga. 2007.gada 22.janvārī uz sēkļa pie Sīkraga uzskrēja Maltas kuģis Nijord. Arī toreiz svētdienas naktī ap pusdivpadsmitiem uz sēkļa uzskrējušais kuģis avarējis komandas nolaidības dēļ.
Kad pirmdienas rītā plkst. 4.03 uz kuģa ieradušies mūsu Valsts policijas un robežsardzes pārstāvji, lielākā daļa no komandas bijusi alkohola reibumā. Kuģa kapteiņa izelpā konstatētas 1,4 promiles alkohola. Pirms avārijas kuģis nav atsaucies uz prasību mainīt kursu un nonācis seklumā iepretim Sīkraga bākai apmēram 300 metru attālumā no krasta.
Savukārt lielākā drāma gandrīz divu mēnešu garumā pie pašiem Ventspils krastiem risinājās, kad 2007.gada janvāra vētras laikā tur avarēja Kipras kuģis Golden Sky. No sēkļa to izdevās novilkt tikai pēc diviem mēnešiem, jo kuģis bija piepildīts ar dārgu un bīstamu kravu — uz tā sākotnēji atradās 25 000 tonnu kālija minerālmēslojuma un ap 500 tonnu naftas produktu.
Ekoloģisko briesmu novēršanai ap 450 tonnu mazuta, kā arī vairāki desmiti tonnu eļļas un dīzeļdegvielas no tā tika izsūknēti pirmām kārtām. Tomēr vēl pērngada aprīlī no nogremdētā kuģa joprojām noplūda mazi mazuta gabaliņi.