Lai arī Krievija pati regulāri saņem dažādu starptautisku organizāciju pārmetumus par cilvēktiesību ignorēšanu, šīs valsts ĀM ir publicējusi komentāru par Latvijas valdības reakciju uz ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijām, tajā uzsverot, ka "ar saviem izteikumiem šīs valsts [Latvijas] valdība demonstrē klaju ignoranci pret nepilsoņu un valodas minoritāšu tiesībām, kā arī necieņu pret saviem starptautiskajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā".
Krievijas ĀM esot vīlusies, jo Latvija nepamatoti noliedzot "nepilsoņu statusa" problēmas, kas esot aktuālas gandrīz 15% jeb 300 000 valsts iedzīvotāju. ĀM savā paziņojumā apgalvo, ka šiem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka viņi esot dzimuši un dzīvojuši Latvijā, esot liegtas "daudzas pilsoniskas, politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras tiesības". Minētais gan neatbilst patiesībai, jo nepilsoņiem ir radītas iespējas viegli iegūt Latvijas pilsonību, turklāt vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka tieši nelielās pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc nepilsoņi izvēles atteikties no naturalizācijas.
"Komitejas rekomendāciju novērtējums, ko snieguši oficiāli Latvijas pārstāvji, demonstrē nevēlēšanos risināt šo un citas sabiedrībai nozīmīgas problēmas," apgalvots Krievijas ĀM komentārā. Kaimiņvalsts ĀM ir neizpratnē par Latvijas valdības rīcību, nosaucot par diskrimināciju aicinājumu mainīt valsts valodas likumu. Krievijas vērtējumā, šis likums pārkāpjot vietējo valodas minoritāšu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Krievija paziņojumā uzsver, ka neredz pamatotus iemeslus, lai Latvijas valdība atteiktos ieklausīties ANO komitejas ieteikumos par plānotajām izglītības reformām, kas varētu novest pie visu vidējās izglītības iestāžu pārejas uz mācībām latviešu valodā.
Paziņojuma noslēgumā Krievijas ĀM pauž cerību, ka ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas tiks nekavējoties izpildītas.
Kā ziņots, 27.martā ANO Cilvēktiesību komiteja publiskotajās rekomendācijās vērsa uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā, aicinot Latviju veicināt nepilsoņu integrāciju sabiedrībā. Rekomendācijas tapušas pēc komitejas tikšanās ar Latvijas amatpersonām.
Latvijas ĀM ir skaidrojusi, ka komiteja aicinājusi izvērtēt Valsts valodas likumu un tā piemērošanu, lai pārliecinātos, ka ierobežojumi saziņai citās valodās ir saprātīgi, nepieciešami un nediskriminējoši, un izvērtēt iespēju piedāvāt vairāk bezmaksas kursu latviešu valodas apgūšanai.
Kā aģentūrai LETA sacīja ĀM parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, komiteja paudusi bažas, ka Latvijas valsts valodas prasmju prasībām varētu būt diskriminējošs efekts uz nodarbinātību un minoritāšu grupu darbu, taču diskriminācija nav konstatēta.
"Šīs rekomendācijas nav saistošas, tā ir daļa no dialoga starp komiteju un valsti. Gada laikā mums ir iespēja sniegt papildinformāciju, lai šīs bažas kliedētu," teicis Makarovs.
Komiteja ieteikusi pievērst uzmanību kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošināšanai un skolotāju latviešu valodas apmācībām, kā arī darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu romu diskrimināciju, norāda ĀM.