KNAB jau janvāra beigās paziņoja, ka ir pievērsis uzmanību publiski izskanējušajai informācijai, taču tobrīd neminēja, kādā veidā notiek informācijas vērtēšana.
KNAB šodien aģentūrai LETA paskaidroja, ka birojs atbilstoši savai kompetencei vērtē visu informāciju saistībā ar iespējamo pārkāpuma faktu - gan publiskajā telpā pieejamo, gan institūciju rīcībā esošo informāciju.
Patlaban nav zināms, vai nākotnē pārbaude varētu noslēgties ar kriminālprocesa ierosināšanu. Ar resorisko pārbaudi Kriminālprocesa likuma izpratnē saprot valsts iestādes veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.
Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 BioNTech un Pfizer vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.
Saistībā ar vairākiem BioNTech un Pfizer vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) LTV jau janvāra beigās izteicies, ka "kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki" pieņēmuši lēmumu atteikties no lielākas BioNTech un Pfizer vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu.
Premjers toreiz par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams.