Lai arī nesen bijušais prokurors Armands Stumbergs teica, ka nav vēlējies kandidēt, beigās "tomēr kolēģu un draugu spiediena dēļ" nolēmis pieteikties "tīri sportiskas intereses pēc". Tas gan nenozīmējot, ka, nokļūstot KNAB vadītāja amatā, viņš pienākumiem pieietu vieglprātīgi. Stumbergs ir vienīgais no visiem pretendentiem, kurš uz šo amatu kandidē jau trešo reizi.
Stumbergs pastāstīja, ka viņa redzējums par KNAB ir pavisam vienkāršs, proti, "vienkārši strādāt".
"Ja darbs tur nolikts normālās sliedēs un tiek izmeklētas krimināllietas, tad tās jāturpina izmeklēt. Pirmie trīs darbi: mans pirmais darbs būtu pavaicāt, kur atrodas kabinets, un palūgt pagatavot tēju un pēc tam iepazīties ar biroja darbiniekiem. Tālāk vienkārši turpināt biroja darbu – lai ierindas darbinieks vispār neredzētu, ka nomainījusies priekšniecība," klāstīja Stumbergs.
Viņš uzskata, ka pašlaik neko biroja darbā nevajadzētu mainīt. Ja KNAB būtu nepieciešamas reformas, tad pirms tam tās jāapspriež.
Personīgi gan Stumbergs gan uzskata, ka KNAB normālam darbam traucē partiju finansēšanas kontroles funkcijas īstenošana, taču, "ja tīri procesuālā ziņā aizķeršanās nav un ir normāla lietu novešana līdz galam, tad, protams, nevajag neko reformēt".
Apstiprināšanas gadījumā bijušais prokurors noteikti censtos panākt, lai uz amatiem KNAB būtu liela konkurence, normāls atalgojums un sociālās garantijas un pieaugtu biroja prestižs. "Lai cilvēki justos lepni, ka viņi strādā KNAB," paziņoja pašreizējais advokāts.
Pie saviem plusiem Stumbergs min pieredzi prokuratūrā un advokatūrā. "Normāls cilvēks. Es zinu, ka mani uzpirkt nevar. To man bandīti kādreiz pārmeta," uzsvēra bijušais prokurors.
KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča un KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore aģentūrai BNS atzina, ka pagaidām atbildes par redzējumu attiecībā uz KNAB labprātāk tomēr sniegtu konkursa komisijai, nevis žurnālistiem. Taču abas uzskata, ka apstiprināšanas gadījumā turpinātu iepriekš KNAB izvirzītās prioritātes.
Jurča, kas birojā strādā kopš 2003.gada, uzskata, ka jāturpina attīstīt jau iepriekš izvirzītās pamatnostādnes, izņemot laiku, kad KNAB vadīja Normunds Vilnītis.
"Tiesikums. Un galvenais – nodrošināt pēctecīgu biroja darbu ar perspektīviem un labiem rezultātiem. Nav man nekādu radikālu ideju un atšķirību no tā, kā birojs līdz šim virzījies. Uzskatu, ka birojam ir jāatgūst labā slava, kāda tā bija pirms laika, kad mēs tikām masu medijos izvazāti," viņa uzsvēra.
Līdzīgu viedokli pauda arī Šikore, kura lielā mērā turpinātu tās KNAB prioritātes, kas izvirzītas jau iepriekš.
"Es uzskatu, ka birojam ir sekmīgi jāturpina darbs un tie mērķi, kas izvirzīti – uz tiem arī jāiet. Jautājums tikai – kā to sasniegt un realizēt," sacīja Šikore.
Konkursā viņa nolēmusi pieteikties, jo pirmo reizi KNAB priekšnieku izvēlēsies profesionāla komisija, un Šikore uzskata, ka viņas pieredze un zināšanas ļauj būt sekmīgai pretendentei uz šo amatu.
Arī Jurča par savu plusu minēja pieredzi un zināšanas.
Vēl viens no kandidātiem ir toreizējais KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova palīgs un toreizējais biroja Informācijas aprites un lietvedības nodaļas vadītājs, pašreizējais juridisko un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma dalībnieks Jānis Uzulēns.
Viņš teica, ka konkursā nolēmis pieteikties, jo birojs viņam ir tuvs un Uzulēns sevi uzskata par pietiekami jaunu, lai startētu šādos konkursos un mēģinātu pierādīt sevi šādā amatā. Viņš savulaik KNAB pametis, jo nolēmis izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā.
Uzulēns uzskata, ka galvenais uzdevums būtu sakārtot biroju, lai tas atgūtu to kvalitāti, kas tam piemitusi agrāk. Tāpat jārespektē biroja ļoti pieredzējušie darbinieki, "kuriem viņu kompetences ietvaros jādod vaļa strādāt pilnvērtīgi".
"Tas ir priekšnieka uzdevums – atbalstīt, palīdzēt un cīnīties," viņš uzsvēra.
Lai efektīvāk cīnītos pret korupciju, viņaprāt, birojam vajadzētu atgriezties pie jautājuma par reģionālo struktūrvienību izveidi. Tas gan nenozīmējot, ka šādu vienību izveide taptu pēc iepriekšējā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša idejas līdzības par reģionālajām nodaļām.
"Ja runājam par konkrētām lietām, tad es zināmā mērā atgrieztos pie tā jautājuma par atsevišķām reģionālām struktūrvienībām, tāpēc, ka ir tendences, kas liecina par nepieciešamību varbūt pievērst uzmanību atsevišķiem reģioniem. Pilnīgi ne tādā aspektā, kā to pasniedza Vilnītis, taču jāuzdod jautājums, vai no Rīgas varam efektīvi korupciju reģionos apkarot un novērst. Protams, šeit būtu jautājums, kādus tam varētu atrast resursus un nepieciešamos cilvēkus," sprieda Uzulēns.
Jurists arī uzskata, ka būtu jāpārskata sodu politika korupcijas lietās, proti, ne vienmēr cietumsods korumpantam būtu prātīgākais no visiem sodiem. "Divi virzieni – noteikt sankcijās daudz bargākus cietumsodus, lai cilvēkiem ir baidīšanās sajūta, un tajā pašā laikā būtu arī alternatīvi sodi, piemēram, piespiedu darbs, un notiesātajam būtu jāatlīdzina izdarītais ļaunums," viņš paskaidroja.
Uzulēns arī atzina, ka birojam būtu jāattīsta sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tām ar Latviju ir kopēja robeža, kur pastāv kontrabandas problēma.
Aģentūra BNS sazinājās arī ar Juridiskās koledžas pasniedzēju Rutu Mekšu. Viņa, aizbildinoties ar aizņemtību, pagaidām nevēlējās sniegt komentāru par savu redzējumu attiecībā uz KNAB un to, kāpēc piekritusi kandidēt.
Jau ziņots, ka konkursā pieteikušies kopumā 13 kandidāti. KNAB priekšnieka amats atbrīvojās pēc tam, kad Saeima jūnija vidū no amata atbrīvoja Normundu Vilnīti. Pirms Vilnīša KNAB vadīja pašreizējais politiķis Aleksejs Loskutovs.