Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

KNAB būtu gatavs no Valsts policijas pārņemt korupcijas apkarošanu privātajā sektorā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būtu gatavs no Valsts policijas (VP) pārņemt korupcijas apkarošanu privātajā sektorā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā paziņoja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Šobrīd biroja kompetencē neietilpst izmeklēt neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu, taču birojs aktīvi sadarbojas ar VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, kurai tiek nodota informācija par koruptīviem noziegumiem privātajā sektorā.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrās nodaļas vecākais inspektors Raivo Lugus apakškomisijas sēdē atzina, ka korupcija privātajā sektorā īpaši aktualizēta 2011.gadā, kad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē izveidoja grupu, kas cīnās ar šāda veida noziegumu apkarošanu. Grupa sastāv no diviem cilvēkiem, un tā izmeklē tikai apjomīgākās lietas.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācija liecina, ka kopumā visā Valsts policijā pagājušā gadā kopumā reģistrēti pieci noziegumi par neatļautu labumu pieņemšanu, kas ir par trīs noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par komerciālu uzpirkšanu pērn reģistrēts viens noziegums.

Lugus atgādināja, ka šādi noziegumi apdraud uzņēmumus, personu datus un banku drošību.

VP uzskata, ka likumdevējam sadarbībā ar tiesībsargājošām institūcijām jāizstrādā rīcības plāns korupcijas privātajā sektorā mazināšanai. Tāpat, ņemot vērā sabiedrības zemo zināšanu līmeni par korupcijas izpausmēm privātajā sektorā, VP uzskata, ka nepieciešams izstrādāt izglītojošu pasākumu kopumu.

VP nereti no KNAB un Drošības policijas saņemot informāciju par iespējamu korupciju privātajā sektorā, taču sabiedrības atsaucība šādu noziegumu izmeklēšanā ir ļoti maza.

"Tie (koruptīvi noziegumu privātajā sektorā) ir izplatīti, taču, ņemot vērā, ka šādi noziegumi ir latenti, mums trūkst informācijas no sabiedrības. Sabiedrība ir diezgan maz informēta, un tā nevēršas pie mums ar iesniegumiem. Mēs uzkrājam operatīvi iegūto informāciju un cenšamies kaut ko darīt, taču, ja sabiedrība nesniedz mums informāciju un nav gatava strādāt ar mums, tad mēs neko īsti palīdzēt nevaram," uzsvēra Lugus.

Strīķe atzina, ka birojs nereti saņem iesniegumus no iedzīvotājiem par iespējamo korupciju privātajā sektorā, taču tā tiek pārsūtīta ar VP. Ja iesnieguma sūtītājs vēlas sadarboties tikai ar KNAB un tas nevēlas nodarboties ar dokumentu formālu pārsūtīšanu, tad KNAB veic neatliekamas izmeklēšanas darbības un vēlāk krimināllietu pārsūta VP.

"Mūsuprāt, korupcija privātajā sektorā ir ļoti nopietna problēma. Arī Eiropas padome vērsusi uzmanību uz šīs problēmas risināšanas nepieciešamību. Tās risināšanai nepieciešams pievērst uzmanību gan apkarošanai, gan novēršanai. Ņemot vērā izmeklēšanas specifiku, KNAB būtu gatavs iesaistīties diskusijā par divu Krimināllikuma pantu (neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu) piekritības maiņu no policijas uz KNAB," uzsvēra Strīķe.

Vēl viens arguments, kas tam runā par labu, ir tas, ka saskaņā ar pasaules praksi nepieciešams pastiprināt juridiskas personas atbildību, jo, kamēr uzņēmumi netiek sodīti par prettiesiskām darbībām, tikmēr tie nav spiesti ieviest pretkorupcijas plānus.

Policijas pārstāvis piekrita, ka korupcijas apkarošanas skatījumam ir jābūt vienotam, līdz ar to korupcijas apkarošana privātajā sektorā varētu būt piekritīga KNAB. Turklāt KNAB noteikti esot lielāka kapacitāte nekā Valsts policijai.

KNAB priekšnieka vietniece uz to atbildēja, ka birojam šobrīd nav paredzēti resursi šo noziegumu apkarošanai un novēršanai, taču pie zināmiem papildu resursiem privātajā sektorā pastrādātu koruptīvu noziegumu atklāšanas efektivitāte varētu paaugstināties tieši biroja pieredzes dēļ.

"Ņemot vērā, ka šie noziegumi ir latenti, un, ja birojs tikai gaidītu iesniegumus, tad daudzi valsts amatpersonu noziegumi netiktu atklāti, tāpēc nepieciešama analīze un pašiniciatīva," uzsvēra Strīķe.

Apakškomisija par šo noziegumu izmeklēšanas nodošanu KNAB nekādus lēmumus vēl nepieņēma, jo tam nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, taču solīja pie šī jautājuma atgriezties vēlāk.

Jau ziņots, ka KNAB nereti tiekot adresēti fizisku un juridisku personu iesniegumi par neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu, taču šādus iesniegumus pārsūta Valsts policijai. "Galvenokārt personas savos iesniegumos minējušas maksātnespējas administratorus, kuri par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu pieprasa neatļautu mantisku labumu," vēstulē apakškomisijai norādījis KNAB.

Savukārt prokuratūra aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē apakškomisijai minējusi, ka statistikas dati par neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu tiek apkopoti kopā ar tādiem noziegumiem kā, piemēram, uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas un bez atļaujas, negodīga konkurence un tamlīdzīgi noziegumi.

No prokuratūrai pieejamās informācijas izriet, ka pagājušā gadā par šādiem noziegumiem uzsākti 27 kriminālprocesi, bet tiesai nodotas 32 lietas.

Saskaņā ar Tiesu informācijas un Kriminālprocesa informācijas sistēmās ievadīto informāciju kopumā dažādu instanču lietvedībā bijuši 14 kriminālprocesi par neatļauta labuma pieņemšanu. Savukārt laikā no 2010. līdz 2012.gadam tiesu instancēs par šo noziegumu bijuši tikai divi kriminālprocesi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas