Atškīrībā no došanās uz Ukrainu un uzturēšanos tur, atgriešanās mājās nebija tik skaļa un pompoza, un deputāta soctīkli par to šoreiz klusē. Facebook atrodama vien necila norāde par "nelielu atvaļinājumu". Uz diena.lv jautājumu, kādi svarīgi darbi veicami un, kad eksdeputāts plāno atgriezties Ukrainā, Jurašs ir noslēpumains. "Paldies Jums par veltīto uzmanību, taču nedomāju, ka kādu īpaši interesē mana atgriešanās vai neatgriešanās Latvijā, un ko es plānoju darīt tālāk," ar īsziņas starpniecību pauda Jurašs.
Jau ziņots, Jurašs nolika depututāta mandātu un negaidīti devās uz Ukrainu marta sākumā. Eksdeputāts īpaši piedomāja un piestrādāja pie savu gaitu Ukrainā atspoguļošanas soctīklos. Tāpat Jurašs sistemātiski parādījās dažādās savu gaitu publicitātes aktivitātēs Ukrainas medijos. Bulvārpreses žanra interneta portāls tvnet.lv pat nesen paziņoja, ka tapusi īpaša filma par Juraša gaitām Ukrainā. Saistībā ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau paudis, ka rūpīgi uzmanīs priekšvēlēšanu aģitācijas normu ievērošanu. Jurašs gan, visticamāk, nepiedalīsies rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Par to liecina Konservatīvo nesen publiskotie reklāmas baneri internetā, kurā reklāmas sejas ir ministri Jānis Bordāns, Tālis Linkaits, Anita Muižniece un Gatis Eglītis.
Versijas par Juraša atgriešanās iemesliem politikas kuluāros ir visdažādākās - sākot no saistības ar Mihaila Uļmana aizturēšanu, beidzot ar to, ka Juraša kaujas vienība nosūtīta uz aktīvas karadarbības zonu un uzturēšanās Ukrainā kļuvusi patiešām bīstama. Jau ziņots, ka saistība ar Bunkus slepkavībā aizturēto Uļmanu tiek pārmesta Juraša tuvam līdzgaitniekam Bordānam. Saistībā ar to Saeimā pat tika prasīta Bordāna demisija.
Pēdējā laikā Juraša neviennozīmīgā personība un viņa gaitas ir mediju uzmanības lokā. Publiski pieejamā informācija un dažādi augsti stāvošu politiķu izteikumi liecina par viņa ciešajām saitēm ar spiegošanā apsūdzēto bijušo Satversmes Aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu un Krievijas organizēto noziedzību.
Par to pat publiski izteicies Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS). 23.martā publicētajā intervijā laikrakstam Diena, runājot par tā dēvēto Sparāna-Juraša grupējumu Kučinskis saka: "Es ceru, ka šis tā dēvētais grupējums šobrīd ir pilnībā noņemts no trases, ieskaitot visus ietekmes tīklus. Jācer arī, ka mūsu specdienesti no tā visa būs guvuši nopietnu mācību. Šis stāsts ilga vairāk nekā desmit gadu, kuru laikā šo cilvēku aktivitātes izlikās neredzam nedz dienestu vadība, nedz vadošie politiķi. Acīmredzot kādam šīs aktivitātes ir bijušas izdevīgas, ja tās tika uztvertas kā norma. No šādām situācijām, protams, ir jāizdara secinājumi un daudz rūpīgāk jāpieiet dienestu darbam."
Tāpat Kučinskis intervijā izsakās par "iespējamiem dusošiem teroristiem, diversantiem, Krievijas režīma atbalstītājiem."
"Ukrainai tas bija viens no lielākajiem pārsteigumiem – kā valstī ir iefiltrējušies šie slepkavas, spridzinātāji un nemiera cēlāji. Šis noteikti ir viens no virzieniem, kam šobrīd Latvijā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Runājot par Sparāna un Juraša loka aktivitātēm, kas gadiem netraucēti darbojās, – tikai viņi paši var pateikt, kā labā katrs no viņiem kurā brīdī ir strādājis un kādas ziņas nesis ārā no Latvijas specdienestiem. Vai arī kādu būtisku informāciju atstājis neievērotu. Šodien tam, protams, tiek pievērsta liela uzmanība. Jaunais SAB priekšnieks Egils Zviedris šobrīd pilnībā nomaina SAB Iekšējās drošības dienestu, kuru savulaik vadīja tieši Sparāns. Man šobrīd lielākā rūpe ir par to, lai starp Latvijas specdienestiem pastāvētu gan pienācīga savstarpējā koordinācija, gan arī tas, ko varētu dēvēt par labdabīgo uzraudzību vienam pret otru. Es vienmēr esmu bijis pret dienestu saplūdināšanu, jo tas kādā brīdī var izrādīties ļoti bīstami, šāds vienotais dienests var kā vēzis pārņemt visas tās institūcijas, no kurām mēs gaidām valsts drošības nodrošināšanu, cīņu pret noziedzīgo pasauli. Tāpēc tagad ir nostiprināts formāts, kādā notiek dienestu darbības koordinācija, biežāka ir kļuvusi Ģenerālprokuratūras kontrole, kas vienīgā ir tiesīga iedziļināties specifiskos dienestu darbības jautājumos," pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
"Parasti jau indikācija ir tad, kad "vaļsirdīgākais" sāk runāt par problēmām. Šobrīd neizskan informācija par jauniem grupējumiem dienestos. Gan jau ir kādi cilvēki, kas grib ieņemt kādas vietas, lai tur nodarītu kaitējumu, un gan jau ir arī tādi, kas gaida atgriežamies savus "krusttēvus", bet es ceru, ka mēs, valsts, tomēr esam auguši. Taču godīgumu var nodrošināt tikai caur "četru acu" uzraudzības principu jebkurai lietai specdienestu darbā. Ko Jurašs šobrīd dara Ukrainā, es negribētu komentēt! Ko viņš tur būs sastrādājis, mēs droši vien redzēsim tikai pēc ilgāka laika," rezumēja Kučinskis.