Jūlija nokrišņu norma ir 75,7 milimetri, bet pagājušajā mēnesī valstī vidēji nolija 132,1 milimetrs nokrišņu. Visvairāk nokrišņu - 155 milimetri - Latvijā bija 1945.gada jūlijā, savukārt otrais lietainākais vasaras vidus mēnesis piedzīvots 2000.gadā.
Nokrišņu daudzums Kalnciemā šā gada jūlijā sasniedza 291,6 milimetrus jeb 329% no daudzu gadu vidējā rādītāja, vairāk nekā divas reizes nokrišņu norma tika pārsniegta arī Dobelē, Staļģenē, Rīgā, Ainažos, Rūjienā, Alūksnē un Zosēnos.
Mazākais nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī bija Kuldīgā, kur reģistrēti 72,2 milimetri lietus, un Kuldīga bija vienīgā novērojumu stacija, kur nokrišņu daudzums jūlijā nepārsniedza normu.
Visstiprāk lija 28.-29.jūlijā Jūrmalā, Rīgā un Zemgalē. 24 stundās nokrišņu daudzums Kalnciemā sasniedza 198 milimetrus, uzstādot jaunu Latvijas rekordu, taču mēneša kopējais nokrišņu daudzums Kalnciemā nepārspēja jūlija rekordu - 1945.gadā Rēzeknes rajona Griškānos mēneša nokrišņu summa bija 338 milimetri.
Vidējā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī Latvijā bija +19,2 grādi jeb 1,2 grādi virs jūlija normas. Tas bija jau sestais mēnesis pēc kārtas, kas ir siltāks nekā ierasts.
Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi 6.jūlijā Madonā, savukārt lielākā tveice bija +31,5 grādi 1.jūlijā Daugavpilī un 16.jūlijā Bauskā. Tika pārspēti seši karstuma rekordi.
Saules spīdēšanas ilgums bija nedaudz mazāks nekā vidēji 1991.-2020.gada periodā, Ziemeļkurzemē un Vidzemē tas bija līdz 20% zemāks par normu.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums jūlijā bija 78% - no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā.
Stiprākās vēja brāzmas LVĢMC novērojumu tīklā bija 29 metri sekundē pērkona negaisa laikā 11.jūlijā Bauskā. Daudz lielākus zaudējumus nodarīja 28.-29.jūlija vētra, kas plosījās ilgāk un plašākā teritorijā. Tās laikā lielākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija 27,4 metri sekundē Rīgā. Jūrmalā, kur novēroti lielākie postījumi, netiek veikti meteoroloģiskie mērījumi.