Tiek apšaubīta arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šobrīd pieejamā informācija par valstī trūkstošo skolotāju skaitu, kas ļautu saprast problēmas patiesos apmērus. Tikmēr pašās skolās uzskata: jāceļ pedagogu pašapziņa, tad arī pieaugs profesijas prestižs.
Prognozēs vakances
IZM Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta direktora vietniece Dace Jansone Dienai stāsta, ka ministrija Eiropas Savienības struktūrfonda projekta ietvaros plāno izsludināt konkursu, lai sameklētu kādu, kurš izstrādātu rīku, kas prognozēs vakanto pedagogu vietu veidošanos. "Tas ir nepieciešams, lai saprastu, kur ir reālās vakances, cik daudz, uz kādām slodzēm, kuros izglītības līmeņos, un, ņemot vērā demogrāfisko situāciju attiecībā uz novecošanu, prognozētu, kāda tā situācija būs nākotnē," skaidro Jansone. Šāds rīks ļaušot saprast, kurās skolās pedagogu trūkst visbiežāk un visvairāk, kāda profila skolotāji tie ir un kāda veida skolās.
Plānots, ka prognozēšanas rīks balstīsies uz visu Latvijas skolu sniegtajiem datiem par pedagogu skaitu tajās. Jautāta, vai IZM ir pārliecināta, ka šāda rīka izmantošana sniegs patiesu priekšstatu par pedagogu trūkumu katrā skolā, ņemot vērā, ka dati balstīsies uz pašu izglītības iestāžu sniegto informāciju, Jansone norāda, ka rīka izstrādātajam būs jāizdomā, kā nodrošināt datu korektumu.
Ja skolas direktors kāda iemesla dēļ nevar nodrošināt savas iestādes darbu, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir tiesīgs to administratīvi sodīt. Jansone Dienai gan pauž pārliecību, ka dienests ar "sodīšanu neaizraujas", tomēr pagājušajā nedēļā notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas sēdē vairāki klātesošie minēja, ka skolu vadītāji, baidoties tieši no soda, patieso informāciju par pieejamām vakancēm vienkārši noklusē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Kaspars