Āboltiņa un Jaunzeme-Grende bija vienisprātis, ka svētku plānošanā ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, tādēļ paralēli oficiālas darba grupas izveidei noteikti būtu jārīko arī iedzīvotāju aptauja, aicinot iesniegt savus priekšlikumus un idejas potenciālajai svētku norisei, informēja Līne.
Kultūras ministrijā (KM) jau ir izveidota iekšējā darba grupa, kura sākusi apkopot idejas un priekšlikumus saistībā ar valsts apaļo jubileju.
KM ieskatā, arī veidojot Nacionālo attīstības plānu, būtu jāņem vērā, ka nākamais plānošanas periods iekrīt laikā, kad tiks svinēta Latvijas valsts simtgadi. Plānā būtu iekļaujami ilgtspējīgi pasākumi, kas attīstītu Latvijas kultūras telpu, veicinātu piederību Latvijai un veidotu pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē.
"Viena no dāvanām, ko Latvija būtu pelnījusi, sagaidot savu simtgadi, varētu būt Laikmetīgās mākslas muzejs, kura kolekcija pamazām top. Ir arī citi konkrēti priekšlikumi, kuru īstenošana būtu uzsākama, jau gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2014.gadā un Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts pasākumiem 2015.gadā," piebilda Līne.