Tā ir pirmā reize Latvijā, ka kāds vēršas tiesā ar šādu prasību, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Notikumi Jaunjelgavas vidusskolā, kur piektās klases skolēni pirmklasniekam sita pa kailu kājstarpi risinājās pagājušā gada 22.aprīlī. Upuris, kuram tobrīd bija astoņi gadi, guva savainojumus līdz asinīm. Tomēr vissāpīgākā bija psiholoģiskā trauma, kuras dēļ cietušais zēns vairs nemācās šajā skolā. Un viņam vēl joprojām nākas sadzīvot ar uzbrukuma atstātajām sekām.
Cietušajam zēnam interneta portālā Ziedot.lv saziedoja vairāk nekā četrus tūkstošus latu. Šobrīd zēns vēl joprojām turpina dzert zāles. Zēna māte meklēja iespējas kā pasargāt dēlu. Uz neilgu laiku viņi abi pārcēlās uz Rīgu. Tikmēr zēna mazais brālītis ar vecmāmiņu palika Jaunjelgavā. Tas bija ģimenei par grūtu un šobrīd viņi atkal dzīvo kopā. Cietušais zēns mācās skolā otrajā klasē kādā citā pilsētā.
Zvērināts advokāts, kurš pārstāv cietušā zēna intereses Edgars Lodziņš raidījumam stāsta, ka zēnam , lai gan atzīti par maznozīmīgiem, tika nodarīti miesas bojājumi, psiholoģiska rakstura trauma , kā arī incidenta dēļ nācās mainīt skolu. Kaut arī policija par zēna piekaušanu uzzināja uzreiz, lietu izmeklēja gausi. Piekaušanā vainoja divus piektās klases skolniekus. Izmeklētāji to kvalificēja kā administratīvu pārkāpumu. Tādēļ par sodu bija jālemj Jaunjelgavas un Vecumnieku pašvaldībām. Noilguma dēļ zēnus nesodīja, bet viņu mātēm pašvaldību administratīvās komisijas piespriedu nelielu naudas sodu. Cietušo ģimeni tas neapmierina, tādēļ advokāts vērsies Aizkraukles rajona tiesā ar civilprasību atlīdzināt morālo kaitējumu. No pāri darītājiem tiek prasīti 20 000 eiro jeb 10 000 no katras ģimenes. Tiesnesis lietu ir pieņēmis izskatīšanā. Un tas nozīmē, ka ģimenēm būs jāgatavojas cīņai.
Uzbrukumā vainotā bērna māte joprojām neatzīst sava dēla vainu."Viņš to nav nodarījis. Viņš to nav nodarījis, es to pateicu tagad un teikšu visu laiku tāpēc, ka viņš to nav darījis. Ja viņa mani apsūdz par to, ka es esmu, ka no manas puses, no manu bērnu puses ir tiesību pārkāpums, ja, es tikpat labi varu pateikt, ka tiesību pārkāpums arī notiek no viņas puses. Man arī ir divi bērni. Es viena pati audzinu bērnus. Es esmu vienīgais apgādnieks saviem bērniem un tāpēc es uzskatu, ka arī šinī gadījumā viņa manus bērnus traumē," saka māte zēnam, kuru vaino par pirmās klases skolnieka piekaušanu. Viņas dēlam pusgadu bija noteikta mājmācība. Bet tagad viņš turpina mācības Jaunjelgavas vidusskolā.
Tikmēr skolas direktorei pērn uzlika naudas sodu, jo viņa nebija nodrošinājusi skolēnu tiesības uz drošu vidi. Izglītības kvalitātes dienests atklāja arī citus trūkumus, kas tagad ir novērsti. Ir uzstādītas video novērošanas kameras un pieņemts darbā sociālais pedagogs. Skolas vadība uzskata, ka situācija ir atrisināta.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore, pašvaldības deputāte Lauma Mīlīga (Vienotība) saka: "Likums nosaka, ka visi bērni mums likuma priekšā ir vienādi. Un šajā gadījumā es esmu piedāvājusi arī cietušajam zēna ģimenei būt skolā un mēs tātad esam aicinājuši viņus… un incidentā vainojamā zēna ģimene ir izvēlējusies mūsu skolu, un es, man nav tiesību viņiem norādīt, ka viņiem šeit nav jāatrodas. Arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā uzskata, ka šim incidentam pievērsta nesamērīgi liela uzmanība. Tā ļoti negatīvi ietekmējusi abas ģimenes. Bērnus nevar dalīt upuros un agresoros. Viņi ir tikai bērni."
Cietušās ģimenes advokāts kompensāciju par morālo kaitējumu prasa ne tikai no pāri darītājiem un viņu vecākiem, bet arī pieprasa 7000 eiro kompensāciju no Jaunjelgavas pašvaldības. Kaut arī iesniegumu pašvaldība saņēma janvāra beigās, deputāti izvairās pieņemt lēmumu. Jaunjelgavas domes izpilddirektors Uldis Albiņš (Vienotība): "Nu, tātad, tiek pieprasītas kompensācijas, es saprotu. Es nedomāju, ka tīri nesavtīgi šie cilvēki darbojas. Tātad pieprasot morālās kompensācijas kaut vai no domes." Jaunjelgavas dome pārrauga skolu un tai jārūpējas par bērnu drošību novadā, bet Albiņš skaidro, ka pašvaldība nekādi nav veicinājusi to, ka skolā noticis incidents. "Man nepatīk, ka uz šī te fona mēģina finansiāli kāds gūt labumus. Tas ir ļoti amorāli, manuprāt, uz bērnu, uz cietušā bērna rēķina atkal celt šo te lietu visu augšā. Tā vietā, lai teiksim atnāktu uz pašvaldību. Mēs paši varētu viņiem arī sniegt varbūt pat lielāku atbalstu normālās sarunās tādās. Kāpēc tas vajadzīgs caur tiesām, kur bērnam atkal psiholoģiska trauma būs?"