Viņš atzina, ka ir naivi iedomāties, ka valsts airBaltic maršrutus varēs nodot jaunajai lidsabiedrībai. Pastāvot brīva konkurence, un rentablākos airBaltic maršrutus jau būs pārņēmuši konkurenti, skaidro eksperts. Jaunas lidsabiedrības izveide prasot vismaz gadu, un sākumā jārēķinās nevis ar 34 lidmašīnu floti kā airBaltic, bet gan ar pāris lidmašīnām un pasažieru skaita apjomu tikai tūkstošos, līdz ar to nestrādāšot mēroga efekts.
Turklāt nepieciešams atrast arī nopietnu investoru. Lieli līdzekļi būšot jāiegulda jaunā zīmola atpazīstamības veicināšanā un pasažieru pārliecināšanā izvēlēties šo lidsabiedrību.
Kā ziņots, valsts kā akcionārs nopietni apsver iespēju veidot jaunu lidsabiedrību un jau sākuši sarunas ar potenciālajiem investoriem, kas varētu tajā ieguldīt, šodien žurnālistiem sacīja finanšu konsultantu kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.
Viņš gan atteicās prognozēt, cik valstij būtu jāiegulda iespējamajā jaunajā projektā, taču norādīja, ka patlaban valsts ir situācijā, kurā jāapmaksā airBaltic bijušie un esošie zaudējumi, turklāt jātiek galā ar menedžmenta "zirnekli", kuru savas vadīšanas laikā izveidojis tās vadītājs Bertolts Fliks. Turklāt, visticamāk, privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas nemaz nav līdzekļu, ko ieguldīt lidsabiedrības pamatkapitālā un valstij jāiegulda vienai pašai. Šādā situācijā jaunas lidsabiedrības izveide šķietot loģiskāks risinājums.
Viņš gan norādīja, ka jaunajai lidsabiedrībai vienas dienas laikā neizdosies iegūt 3,2 miljonus pasažieru kā airBaltic, bet tas arī neesot vajadzīgs, jo tranzītpasažieris labi ja lidostā nopērkot vienu balzāma pudeli, un tas arī esot viss. Turklāt neesot saprotams, kāpēc airBaltic ir deviņi galamērķi Somijā, kurus nākotnē neesot vajadzības uzturēt.
airBaltic esot nepareizs biznesa modelis, flote, reisi un rentabilitātes uzdevumus. Skaidrība par airBaltic likteni un attiecīgi jauno projektu būšot no vienas dienas līdz divām nedēļām.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss uzsvēra, ka lidostā Rīga ir asa konkurence un, ja airBaltic nelidos, nav paredzams, ka kāps biļešu cenas, un prioritārie galamērķi tikšot veiksmīgi nosegti. Problēma un tiesiskie riski gan esot faktā, ka paiešot pietiekami ilgs laiks, lai partneri noticētu jaunajai lidsabiedrībai un tā sāktu lidojumus.
Intensīvāk par jaunas lidsabiedrības izveidi sākts domāt pēc tam, kad Fliks, neprasot valsts akcionāriem, vērsies pēc tiesiskās aizsardzības, kas ievadījis neatgriezenisku procesu, jo airBaltic vairs neuzticas ārzemju partneri un kreditori, un tas nozīmē neizdevīgākus finanšu nosacījumus un priekšapmaksas garantēšanu, kas attiecīgi iedzīs lidsabiedrību finanšu strupceļā. Kompānija nevarēs nokārtot parādsaistības ar kreditoriem. Turklāt fakti norādot, ka ar šādām personām kā Fliks nopietnus darbības veikt neesot iespējams.
Pēc tiesiskās aizsardzības lūguma piegādātājiem esot būtiski samazinājusies uzticība airBaltic un tātad esot lielāka iespējamība, ka lidkompānija nelidos.
Valsts, ja izsolē tiks pārdoti airBaltic aktīvi, jaunajai lidsabiedrībai būtu ieinteresēta iegādāties elektroniskos aktīvus, tādus kā mājaslapa, un klientu bāzi.
Kā ziņots, Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) neauditētie dati par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam uzrāda zaudējumus 95 miljonu latu apjomā, šodien žurnālistiem sacīja finanšu konsultantu kompānijas Prudentia vadītājs Krastiņš.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka šādi rādītāji nav normāli un vērtējami kā katastrofāli ģeometriskā progresijā tieši pēc tā brīža, kad par lidsabiedrības akcionāru kļuva Fliks. Šie gan joprojām ir neauditētie dati, jo ar oficiālajiem rezultātiem valdībai joprojām nav izdevies iepazīties.
Viņš arī informēja par vairākiem līdz šim nepubliskotiem pārkāpumiem, piemēram, sagrozītiem lidsabiedrības grāmatvedības datiem, kuros netiek uzrādītas saistības desmit miljonu ASV dolāru (pieci miljoni latu) apmērā, bet pēc tam kompānija tos vienalga apmaksā.