Latvija reitingā ir pakāpusies no 22.vietas pērn. Kāpumu sekmējusi uzlabota kredītinformācijas pieejamība un reformas, lai vienkāršotu nodokļu apmaksas sistēmu.
PB uzsver, ka šī gada reitings nav tieši pielīdzināms Doing Business 2016 rezultātiem, jo tika veiktas izmaiņas metodoloģijā. Ja pašlaik izmantoto metodoloģiju attiecinātu uz Doing Business 2016 datiem, pērn Latvija būtu ierindojusies 17.vietā. Līdz ar to gada laikā Latvijas rezultāti uzlabojušies par trīs pozīcijām.
"Jaunākais pārskats vēsta, ka, izmantojot salīdzināmu metodoloģiju, Latvijas rādītājs no 79,14 punktiem Doing Bussiness 2016 reitingā pieaudzis līdz 80,61 punktiem Doing Business 2017 reitingā. Tas nozīmē, ka, atbilst oši Doing Business indikatoriem, Latvija uzlabojusi uzņēmējdarbības regulējumu, lēnām tuvinoties pasaules labākās prakses piemēriem," vērtējis PB ekonomists Maciejs Drozds.
Doing Business 2017 pētījums liecina, ka Latvija ir veikusi būtiskus uzlabojumus vietējā likumdošanā vairākos virzienos: ir izveidots Kredītinformācijas birojs, kas nodrošina labāku kredītinformācijas pieejamību, ir atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas uzņēmumu ienākumu nodokļu deklarācijas aizpildīšanai un darbaspēka nodokļu nomaksai.
Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņēmusi 6.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Lielbritānijai, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai.
Kā informē Ekonomikas ministrija (EM), īpaši atzinīgi PB Latviju novērtējusi elektrības pieslēguma rādītājā (kāpums no 65.vietas uz 42.vietu) - atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu.
Būvniecības rādītājā Latvijai ir kāpums no 30.vietas uz 23.vietu. PB atzinīgi novērtējusi ieviestās reformas, kas saistītas ar būvuzraudzības kontroles uzlabošanu. Būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums joprojām esot lielākais izaicinājums, pie kā jāturpina darbs. Kredītreģistra rādītājā Latvijai ir kāpums no 19.vietas uz 7.vietu - privāto kredītbiroju segums pieaudzis no 30% līdz 63,2%, kas ir panākts, pateicoties praktiski ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas pieejamībai un kredītriska pārvaldībai Latvijā.
Nodokļu samaksas rādītājā Latvijai ir kāpums no 27.vietas uz 15.vietu. Uzņēmēji ir atzinuši Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlabojumus, kā rezultātā grāmatvedības vešanai un ar kapitāla ienākuma un darba algu saistīto nodokļu deklarēšanai un nomaksai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 193 stundām līdz 168 stundām gadā. Igaunija šajā rādītājā joprojām ir lielu soli priekšā, kur šādām procedūrām nepieciešamas vien 84 stundas gadā.
Augstais novērtējums apliecina, ka Latvija atrodas uz pareizā ceļa un visās "Doing Business" apskatītajās jomās uzsāktās reformas ir jāturpina, uzklausot gan vietējo uzņēmumu, gan ārvalstu investoru padomus un problēmu risinājumus, uzsver EM.
"Varu apliecināt, ka EM turpinās aktīvi strādāt, lai turpinātu ieviest pasākumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un nodrošinātu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi ne tikai pašmāju uzņēmējiem, bet arī ārvalstu investoriem, kas bieži vien, izvēloties valsti, kurā attīstīt savu uzņēmējdarbību, ņem vērā starptautiski atzītus, sevi pieradījušus rādītājus," izteicies ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Visaugstāko novērtējumu - 7.vietu - Latvija ieguvusi kredītu pieejamības rādītājā. Latvijai kopumā ievērojams rādītāja kāpums ir lielākajā daļā jomu: uzņēmējdarbības uzsākšanā (+5 vietas), būvniecības atļauju saņemšanā (+7 vietas), elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanā (+23 vietas), kredītu reģistra jomā (+12 vietas), investoru tiesību aizsardzībā (+7 vietas), nodokļu maksāšanas jomā (+12 vietas) un līgumsaistību izpildē (+2 vietas).
Nemainīga pozīcija saglabāta nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā, savukārt rādītājs ir krities pārrobežu tirdzniecības jomā (-3 vietas) un maksātnespējas jautājumu risināšanā (- 1 vieta), kas skaidrojams ar citās valstīs aktīvi īstenotajām reformām laikā, kad Latvijā nav konstatētas būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības atvieglošanai, atzīmē EM. Salīdzinoši zemu - ar 42.vietu - PB novērtējusi mazākuma investoru aizsardzību Latvijā.
Lai sasniegtu aizvien augstākus rezultātus un nodrošinātu investīcijām un uzņēmējdarbībai stabilu un drošu vidi, EM sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi un nozaru ministrijām regulāri izstrādā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu.
Lai panāktu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir konkurētspējīga arī pasaules mērogā, EM uzskata, ka prioritāri jāveic vairākas reformas. EM domā, ka visās valsts institūcijās prioritāri nepieciešams ieviest "konsultē vispirms" principu, nodrošinot kvalitatīvu sadarbību un komunikāciju starp uzraugošajām institūcijām un uzņēmējiem, kā arī radot skaidru un nepārprotamu informatīvo vidi, kurā uzņēmējs orientējas par tam izvirzītajām prasībām.
EM skatījumā, uzņēmējdarbības uzsākšanā neatliekami nepieciešams veikt pāreju uz uzņēmuma reģistrēšanu tikai tiešsaistes režīmā, tādējādi būtiski samazinot dokumentu apritei nepieciešamo laiku un izmaksas. Tāpat esot nepieciešams turpināt darbu pie investoru tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanas, tostarp akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošanas, ņemot vērā gan vietējo uzņēmumu, gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā norādītos problēmjautājumus.
EM vēlas jau tuvākajā nākotnē nodrošināt visu būvniecības saskaņošanas procesu tikai digitāli, kā arī neatliekami rast risinājumus turpmākajai nekustamā īpašuma reģistrēšanas sistēmas attīstībai un arvien vairāk atvieglot nekustamā īpašuma e-reģistrēšanas nosacījumus. Nodokļu nomaksas jomā būtiski esot ne tikai pabeigt darbu pie vienkāršota nodokļu režīma ieviešanas mazajai uzņēmējdarbībai, bet arī turpināt uzsākto darbu pie vienota konta ieviešanas visiem nodokļu maksājumiem, kas nākotnē varētu krietni atvieglot ar nodokļu un parādu nomaksu saistītos jautājumus.
Uzņēmējdarbības izbeigšanas jautājumos galvenā prioritāte šobrīd ir radīt sistēmu, kas spētu indikatīvi norādīt uz problēmām maksātnespējas jomā, taču, lai to nodrošinātu, ir nepieciešams vienoties, vai un kādi būtu nepieciešamie rādītāji, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt situāciju.
Minētie uzdevumi ir iekļauti arī EK izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānā, kas tuvāko divu nedēļu laikā tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
"Esmu gandarīts, ka jau šobrīd esam apsteiguši Nacionālajā attīstības plānā nosprausto mērķi sasniegt 2017.gadā 17.vietu Doing Business reitingā. Sasniegtais ievērojamais progress apliecina, ka esam izvirzījuši pareizas prioritātes un šādā virzienā mums jāturpina aktīvi strādāt uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā. Augstais vērtējums reitingā apliecina, ka Latvija ir vērā ņemams un spēcīgs spēlētājs arī starp spēcīgākajām Eiropas Savienības valstīm, apsteidzot tādas ekonomikas kā Vācija, Austrija un Čehija," piebilda Ašeradens.
Ikgadējais PB grupas veidotais pārskats Doing Business analizē uzņēmējdarbības vidi ietekmējošo regulējumu, kas attiecas uz uzņēmumiem dažādos to dzīves ciklos - sākot no "start-up" fāzes līdz tādiem ikdienas darbības aspektiem kā pārrobežu tirdzniecība, nodokļu nomaksa, maksātnespējas pieteikšana. Reitinga rezultāti tiek mērīti attālumā no vadošajiem rādītājiem desmit jomās un aptver 190 pasaules valstu ekonomikas. Šī gada pārskats ir četrpadsmitais Doing Business reitinga sērijā.